Cik gatava Latvijas valsts ir ārkārtas situācijām? Lai gan civilās aizsardzības plāns ir skaidrs un praksē pārbaudīts dabas kataklizmās, valdība tagad naski ķērusies pie vairākiem iekavētiem darbiem, bet pašvaldībās mācās, kā rīkoties valsts apdraudējuma gadījumā
Izplatās cūku mēris, dzīvnieki masveidā jāizkauj, neapmierināti cilvēki pulcējas pie pagasta pārvaldes, sāk briest nemieri. Ko darīt? Šis ir viens no scenārijiem, kuru Latgales pašvaldību pārstāvji Rēzeknes robežsargu koledžā pērn izspēlēja Iekšlietu un Aizsardzības ministriju rīkotā seminārā par valsts apdraudējuma pārvarēšanu. Viļakas novada domes priekšsēdētājs Sergejs Maksimovs tagad secina, ka mācības bijušas vērtīgas, analizēta situācija kaimiņvalstī, spriests par Latviju. Ir arī pavisam praktiski ieguvumi – Viļakā iepriekš nav bijis labas sadarbības ar Drošības policiju, bet tagad tā uzlabojusies. Pagājušajā nedēļā viļacēni ziņojuši par svešiem cilvēkiem, kuri taujājuši par apmierinātību ar dzīvi Latvijā, attieksmi pret Krievijas prezidentu Vladimiru Putinu. Pašvaldība uzreiz nodevusi ziņu Drošības policijai, stāsta Maksimovs.
Līdzīgs mācību seminārs kā Latgalē šonedēļ paredzēts arī Rīgas pašvaldībā, te būšot runa arī par rīcību terorisma draudu gadījumā. Izskatās, ka atbildīgās institūcijas ir atmodušās – semināri pašvaldībām nav vienīgais veids, kā valsts tagad pārbauda un trenē savu gatavību ārkārtas situācijām. Lai gan scenāriji par tanku iebrukumu netiek izspēlēti, ir skaidrs, ka Krievijas agresija Ukrainā arī Latvijā liek uzdot jautājumu – kādā gatavībā ir mūsu civilās aizsardzības sistēma?
Iestrēgušie plāni
Tuvākajā laikā plānots izskatīšanai valdībā nodot Tautsaimniecības mobilizācijas plānu, slepenu dokumentu, kas Ekonomikas ministrijai bija jāizstrādā jau 2010.gadā.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.