Ir grūti sekot Li Kuanju paraugam – strādāt godīgi un domāt ar savu galvu
Pirmdien 91 gada vecumā nomira bijušais Singapūras premjerministrs Li Kuanju (Lee Kuan Yew), un pasaule atdeva viņam godu. Starptautiskajos medijos tā bija dienas galvenā ziņa. ASV prezidents Obama viņu nosauca par «patiesu vēstures milzi», kura «padomu ir meklējuši ne mazums gan šīs, gan agrāko paaudžu pasaules līderu».
Pārsteidzoši, ka tāda uzmanība pievērsta valdības vadītājam no sīkas pilsētvalsts, kuras kopējā platība ir tikai 718 km2 jeb nedaudz vairāk par divām Rīgām un kur dzīvo tikai 5,5 miljoni cilvēku. Taču Li Kuanju sasniegumi ir atstājuši lielu iespaidu uz daudzu citu valstu politiķiem un domātājiem, jo mazā Singapūra ir izdarījusi to, par ko miljardiem cilvēku tikai sapņo – vienas paaudzes laikā izrauties no nabadzības un ne tikai panākt, bet pat, kā savulaik tukši solīja padomju līderis Hruščovs, apdzīt attīstīto Rietumu pasauli.
Kad Li Kuanju kļuva par Singapūras valdības vadītāju 1959.gadā, tā gan nebija «neliels zvejnieku ciemats», kā pirms dažiem gadiem televīzijas reklāmās raksturoja Einars Repše. Jau tolaik tā bija svarīga osta ar gandrīz diviem miljoniem iedzīvotāju, tomēr tā nepārprotami bija krietni nabadzīgāka par «pirmās pasaules» valstīm. Amerikas Savienotajās Valstīs iekšzemes kopprodukts uz iedzīvotāju tolaik bija septiņas reizes lielāks nekā Singapūrā, kur cilvēki dzīvoja milzīgā saspiestībā vecos graustos un tikai apmēram puse iedzīvotāju prata lasīt un rakstīt.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.