ASV analītiķi: Krievija Ukrainā var mēģināt okupēt plašāku teritoriju • IR.lv

ASV analītiķi: Krievija Ukrainā var mēģināt okupēt plašāku teritoriju

30
NULL

“Stratfor” centra analītiķi modelējuši vairākus iespējamos karadarbības attīstības variantus Ukrainā

ASV analītiķi no organizācijas “Stratfor” uzskata, ka Krievija neatkāpsies Ukrainā un var gan turpināt atbalstīt Austrumukrainas kaujiniekus, gan mēģināt okupēt visu to Ukrainas daļu, kas atrodas līdz Dņepras krastam, vēsta “Ukrainskaja pravda”.

Analītiķi uzskata, ka Krievija Austrumukrainā var īstenot sēriju mazu uzbrukumu, lai iebiedētu Ukrainas militāro vadību un ierobežotu tās rīcību. “Tomēr šāds solis, iespējams, tiktu sperts saskaņā ar kādām Krievijas vai prokrievisko separātistu militārām aktivitātēm,” teikts analīzē.

Cits “ierobežots” variants, pēc analītiķu domām, ir kaujinieku kontrolētās teritorijas paplašināšana līdz Luganskas un Doņeckas apgabalu robežām.

Par vienu no visbiežāk apspriestajiem scenārijiem “Stratfor” speciālisti nosaukuši iekaroto Donbasa teritoriju savienošanu ar Krimu, ieņemot Melnās jūras dienvidu piekrasti. Šajā gadījumā sagaidāms uzbrukums plašā frontē, lai Krimu nodrošinātu ar ūdeni no Dņepras un izveidotu sauszemes koridoru.

“Šāda uzbrukuma gadījumā kaujinieku avangards ātri dosies cauri Ukrainai Hersonas un Novaja Kahovka pilsētu virzienā līdz Dņepras krastam, kur tiks izveidotas aizsardzības pozīcijas,” teikts pētījumā.

Tomēr šajā gadījumā Krievija stipri riskē, jo armijas priekšējās pozīcijas būs atkarīgas no garas un šauras piekrastes līnijas, kuru būs grūti kontrolēt.

Tāpēc kā citu iespējamo scenāriju “Stratfor” analītiķi norāda visu Ukrainas dienvidu piekrastes sagrābšanu, nonākot līdz pat Piedņestrai.

Šāds variants Ukrainu pilnībā var nošķirt no piekļuves jūrai un nodrošināt visas Krievijas intereses reģionā, taču ir “saistīts ar sarežģītu un bīstamu operāciju veikšanu uz lielas upes (Dņepras) un plašu un viegli ievainojamu loģistiku”.

Lai izvairītos no iespējamiem riskiem, ka Krievijas armijas spēki tiek nošķirti no apgādes, Krievija varētu mēģināt sagrābt arī daļu no Austrumukrainas ar Harkovu, Dņepropetrovsku un Zaporožji.

Pēdējais scenārijs, kuru izskata “Stratfor” analītiķi, ir tāds, ka Krievija iekaro visu Ukrainas daļu Dņepras kreisajā krastā.

Tomēr, pēc analītiķu domām, šāds variants prasīs milzīgu karaspēka iesaisti Austrumukrainā un plašu cīņu ar pretošanās grupām Kijevas, Harkovas un Dņepropetrovskas rajonos.

Ka Maskavai ir plašākas intereses Ukrainā, norādījis arī Eiropas Savienības prezidents Donalds Tusks. Proti, viņaprāt, Krievija grib saglabāt Ukrainu savā ietekmē, bet ES to nesaprot, vizītē ASV teicis Tusks.

Visus scenārijus varat noskatīties šeit.

 

Komentāri (30)

andrejs_gr 10.03.2015. 15.48

Ja to mēģinās īstenot, tad tas tikai paātrinās Putina galu! Tad gan vairs nebūs ilgi jāgaida uz pārmaiņām Krievijā. Acīmredzot krieviem, tāpat kā vāciešiem savulaik, ir jāatraujas kārtīgi pa muti, lai uz visiem laikiem iznīdētu sevī impēriskā rāšisma bacili. Sliktā ziņā – cena par to var diemžēl izrādīties ļoti augsta, un maksāt par to var nākties ne tikai krievu tautai. Krievi maksās par savu stulbumu un vienaldzību – ka pakļaujas Putina propagandai, neredzot, ka viņš virza Krieviju pretim iznīcībai, bet rietumiem būtu jāmaksā par savu kūtrumu, naivumu, bezatbildību, alkatību un netālredzību. Ļoti tomēr ceru, ka rietumi patiešām pamodīsies un ar enerģisku rīcību iznīdēs to ļaunumu jau diezgan attīstīta embrija stadijā.

+10
0
Atbildēt

5

    andrejs_gr > andrejs_gr 11.03.2015. 09.40

    Kāpēc derusifikāciju?! Drīzāk par desovjetizāciju.

    +1
    -1
    Atbildēt

    0

    J.Biotops > andrejs_gr 10.03.2015. 23.20

    Kā zināms, denacifikācija bija reāli iespējama un izdevās (kaut nepilnīgi, sociālistiskā komponente izdzīvoja, bet tā cita tēma). Līdzīgs process Krievijā būtu jāsauc par derusifikāciju un kā tāds ir absolūti neiespējams.

    +3
    0
    Atbildēt

    0

    J.Biotops > andrejs_gr 10.03.2015. 18.39

    „…lai uz visiem laikiem iznīdētu sevī impēriskā rāšisma bacili….” – блаженный кто верит.

    Pārskatāmā nākotnē nekas tāds nav gaidāms un ne tur Puķins, ne televīzija pie vainas. Abi seko pieprasījumam, nevis kaut ko virza, kāda vadoņa un dekorāciju nomaiņa Krievijā maz ko līdzēs.

    +7
    -1
    Atbildēt

    0

    Aldis-2 > andrejs_gr 10.03.2015. 22.37

    Andrejs raksta: “Krievi maksās par savu stulbumu un vienaldzību – ka pakļaujas Putina propagandai”

    Vārda “pakļauties” nozīme:

    1) nepretoties, bez ierunām pildīt cita gribu, prasības

    2) padoties (kā, kāda) iedarbībai, ietekmei

    Kāpēc lai viņiem būtu vēlme pretoties, ja viņi nemaz nav pret viņa rīcību? Viņš rīkojas atbilstīgi viņu gribai, atbilstīgi viņu mentālitātei, viņi (ap 85%) viņu atbalsta.

    Arī padoties viņiem nav grūti. Viņi ar prieku viņam atdodas.

    Problēma nav Putina propagandā, problēma ir viņu vērtību sistēmā, mentālitātē.

    Latvijas krievi nedzīvo Krievijā, kur nav vārda brīvības, bet gan Latvijā, kur ir pieejami visi viedokļi un kur cilvēks var veidot savu pasaules uzskatu pats. Toties viņu attieksme ļoti atgādina Krievijas krievu attieksmi. Kâ tâ?

    Un Latvijas valsts joprojām financē skolas, kas palīdz atražot šo vērtību sistēmu Latvijā.

    Kamēr Krievijā nebūs notikusi pilnīga denācifikācija, nekādas izmaiņas viņu vērtību sistēmā nav gaidāmas.

    +6
    0
    Atbildēt

    0

    aivarsk > andrejs_gr 10.03.2015. 21.26

    vadoņa un dekorāciju nomaiņa Krievijā maz ko līdzēs.

    _______________________

    Jā, nekad nav līdzējusi…

    +6
    0
    Atbildēt

    0

LoveLove 10.03.2015. 17.13

Visticamāk, ka iespējama ir ikviena scenārija īstenošana, iepriekš, kā pirms Krimas aneksijas, apspriežoties ar ģenerāļiem līdz septiņiem no rīta. Tomēr ikviens no šiem scenārijiem Krievijai izmaksātu dārgi, būtu grūti uzturams un nedrošs, un galu galā paātrinātu režīma krišanu. Tomēr maksāt par to nāktos visām iesaistītajām pusēm, no kurām Ukraina vismazāk to ir pelnījusi, bet visvairāk cietusi.

+4
0
Atbildēt

0

Edgars Avotiņš 10.03.2015. 17.55

Nu tas jau pilnīgi skaidrs, ka nejau Krievija iesaistījās karā, lai sagrābtu pāris apgabalu teritoriju. Skatoties, kas sākuma bija sazīmēts “Novorosijā”, tad sākuma programma bija ātri paņemt pusi Ukrainas (Austrumus un Dienvidus) un pilnība atšķelt Ukrainu no jūras, izveidot pieeju pie Krimas un Piedņestras. Jau ar Krimu Krievija iegūst militāru kontroli pār pusi no Melnās jūras, bet paņemot Odesu vēl vairāk. Pieeja piedņestrai ļautu pilnībā kontrolēt arī Moldovu un sākt vārīt ziepes Centraleiropā, Balkānos …

Sakotnējais plāns īsti neizdevās.

Ja Krievija tagad vēl gribētu iekarot pusi Ukrainas, tad grūti izskaidrot pamierus, jo laiks ļauj nostiprināties Ukrainas armijai un tālaku karadarbību padara dārgāku.

Izskatās, ka Putins tikai cenšas piespiest Ukrainu padoties. Ja Ukraina nepadodas, tad sarīko vēl vienu uzbrukumu un atkal piedāva padoties.

Un Padošanās noteikumi ietver Maksavas Veto tiesības Ukrainas ārpolitikā – caur Doņecku un Luhansku, kurām jāpaliek ar veto tiesībām Federatīvā Ukrainā.

Ko tur pretī var darīt?

1. Rietumiem jāparūpējas, lai Ukraina sakārtotu ekonomiku, novērstu korupciju – lai Ukraina pati nesagrūst un nezaudē iedzīvotaju atbalstu;

2. Jāreformē Ukrainas bruņotie spēki un jāuzlabo Ukrainas kareivju un virsnieku apmācība, lai Ukraiņi spētu efektīvāk pretoties … un pēc tam jāpiegādā bruņojums – tad rezultata Krievijai vairs nebūs iespējas militāri šantažēt Ukrainu un beidzot pamiera sarunas varēs vest uz vienlīdzīgiem noteikumiem.

3. Nu un ja Ukraina noturēsies kādus 2 gadus, tad arī Krievijas valūtas rezerves būs beigušās – un tad … vai nu Putinu nometīs vai arī Putins uzsāks plašāku karu. Jebkurā variantā – Eiropai jāsagatavojas, lai tajā brīdī būtu gatava jebkādiem “pārsteigumiem”. (un nevar arī būt pilnīgi droši – ja Putinu nometīs – kas nāks vietā? Vai kleptokratiski oligarhi vai pavisam saspiedušies imperiālisti)

+5
-1
Atbildēt

2

    Viedoklis_lv > Edgars Avotiņš 10.03.2015. 18.18

    Es uzsaku Jūsu komentārus Ukrainas kontekstā, kā ļoti saprātīgus un izglītojošus. Paldies par tiem!

    Sakiet vai Jūsuprāt putina režīms nevarētu atklāt otru fronti Baltijā, teiksim šeit (skatīt kartē zaļo apgabalu):

    http://en.wikipedia.org/wiki/Latvian_constitutional_referendum,_2012

    lai noņemtu no dienas kārtības Ukrainu pasaules acīs un tātad varētu strauji ar spēku iebrukt kur vien vēlas Ukrainā?

    0
    -1
    Atbildēt

    0

    Edgars Avotiņš > Edgars Avotiņš 10.03.2015. 18.47

    Vienlaicīgi hibrīd vai konvencionālu karu – droši vien ka nē – jo fiziski jau Krievijā nemaz nav tik daudz kaujasspējīgu armijas daļu.

    Ukraina tiek iesūtītas “apkopotās” (svodnije) karaspēka daļas, kad no kādas Krievijas karaspēka daļas tiek paņemti tie, kurus vairak vai mazāk labprātīgi izdodas pierunāt kļūt par “brīvprātīgajiem”. (Piemēram – Burjata intervijā bija apraksts, ka bija tādi ks atteicās, bet vairums piekrita)

    Bet es pieļauju, ka … situācijā kad Putins (vai “Kremlis”) sajutīsies patiesi apdraudēti, tad var izlemt īsā laikā militāri sagrābt maksimāli daudz – cik vien var sagrābt bijušās PSRS un tad momentā piedraudēt Rietumiem ar kodolieročiem – cerot ka Rietumi nobīsies.

    Bet patreizējā ASV izlēmīgā rīcība karaspēku iesūtot Austrumeiropā … varētu mazināt Putina vēlmi šo izmēģināt.

    Vēl varētu būt scenārijs, ka Putins vienkārši izmēģina NATO 5. panta pielietošanu, ja kādā NATO valstī sarosās zaļi cilvēciņi. Es gan nedomāju, ka tas mums būtu ļoti bīstami, kamēr Latvijā ir daudzmaz darboties spējīga valdība, kas var aizsūtīt Alfu, Omegu, Armiju un Zemessardzi novērst šādu apdraudējumu. Ja uzrodas kādi 100 vai 1000 zaļi cilvēciņi, tad Latvija spētu tukt galā pati 1-2 dienu laikā un “zaļie cilvēciņi” nepaspētu gūt nekādu leģitimitāti. Nu bet savukārt – ja šeit “uzrastos” vairāk – tad jau nebūtu iespējams notēlot, ka tie ir vietējie Latgales Ogļrači – tad jau tas uzreiz atgriežas pie parasta Krievijas iebrukuma.

    p.s. Es gan neesmu nekāds profesionalis – pagaidām, visas manas “gudrības” ir sagramstītas pa Internetu. Bet nu … esmu lasījis diezgan daudz.

    +4
    -1
    Atbildēt

    0

@

Komentāri nav iespējoti šim rakstam

Saņem svarīgākās ziņas katru darba dienas rītu