Mēmā demokrātija • IR.lv

Mēmā demokrātija

4
Aivars Ozoliņš

Kāpēc Latvijas amatpersonām «objektīvi» šķiet Krievijas mediji?

Prezidents Andris Bērziņš ir Latvijas augstākā amatpersona, kas tagad arī šķiro žurnālistus tādos, kuri ir cienīgi viņu iztaujāt, un citos, ar kuriem viņš nerunā. Līdz ar to varam uzskatīt, ka politiķu centieni kopt sev ērtu mediju vidi nu ir pacelti valsts starptautiskas reprezentācijas līmenī, kas atbilstoši Satversmei ir Valsts prezidenta galvenais uzdevums.

Jo varbūt Bērziņa atteikšanos piedalīties Latvijas radio raidījumā Krustpunkti vēl neuzskatīsim par citu prezidentam Satversmē paredzēto tiesību – kara pieteikšanu, šajā gadījumā Jānim Krēvicam no TV3 raidījuma Nekā personīga un Indrai Sprancei no žurnāla Ir. Prezidenta kanceleja gan nepaskaidro, kāpēc viņš atteicis sen ieplānoto vizīti sabiedriskajā radio 24.februārī. Taču raidījuma vadītājs Aidis Tomsons tvītoja – Bērziņš nerunāšot ar viņu iztaujāt aicinātajiem žurnālistiem.

Demokrātiskā valstī saziņa ar sabiedrību ir politiķu un amatpersonu pienākums, nevis pēc saviem ieskatiem žurnālistiem piešķirama privilēģija. Neba visiem vēlētajiem un nodokļu maksātāju algotajiem būtu jārunā ar ikvienu, kurš grib parunāties, taču pastāvīga atskaitīšanās sabiedrībai ir gan pašsaprotama, gan obligāta, ja arī prakse var būt dažāda. Piemēram, ASV prezidents reti sniedz intervijas, toties regulāri rīko preses konferences (Barakam Obamam līdz šim bijušas 46 regulārās preses konferences, bet, ja pieskaita klāt arī kopīgās, – 124). Bet Lielbritānijas premjerministram ir pienākums reizi nedēļā parlamentā atbildēt uz tautas priekšstāvju jautājumiem.

Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:


Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.

Saņem svarīgākās ziņas katru darba dienas rītu