Līdzīgi starp līdzīgiem vai lēti migranti – kas īsti ir austrumeiropieši Eiropas Savienībā
Deviņdesmito vidū, kad devos apciemot kādu paziņu Īrijā, ar lepnumu uzrādīju robežsargam savu jauno Latvijas pasi. PSRS bija nesen kā sabrukusi, un pasaule uzzināja, ka plašajā teritorijā, ko vienkāršoti sauca par Krieviju, patiesībā dzīvo daudzas tautas ar savu identitāti un politiskās pašnoteikšanās vēlmēm. Toreiz politiskā neatkarība šķita kā garants tam, ka beidzot esam līdzīgi starp līdzīgiem.
Kad 2010.gadā atkal šķērsoju Īrijas robežu, dodoties uz antropologu konferenci, mana pase bija it kā vēl līdzīgāka, jo Latvija jau bija daļa no Eiropas Savienības. Taču šoreiz iespaidi bija citi. Pase nekalpoja kā vienlīdzības zīme, bet atgādinājums par diferencētu Eiropu.
Daudzi Latvijas iedzīvotāji bija devušies uz Īriju un Lielbritāniju, lai strādātu fermās, fabrikās un viesnīcās. Latvieši sevi ironiski dēvēja par šampinjonu lasītāju tautu un sprieda, ka emigrācijai, iespējams, ir tikpat postošas sekas kā okupācijai. Tajā pašā laikā, par spīti smagajiem darba apstākļiem, latvieši un citi austrumeiropieši lepojās ar darbaspējām. To ievēroja arī vietējie. «Labi strādnieki ir tie latvieši,» izdzirdot, ka esmu no Latvijas, noteica kāds vīrs, ar kuru nejauši iepazinos izrādes starpbrīdi Dublinā. Viņš gribēja izteikt komplimentu, taču šis apzīmējums «labi strādnieki» norādīja arī uz austrumeiropiešu vietu Eiropas lietu kārtībā.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.