Vācijas, Francijas, Ukrainas un Krievijas līderi trešdien tiksies Minskā (papild.) • IR.lv

Vācijas, Francijas, Ukrainas un Krievijas līderi trešdien tiksies Minskā (papild.)

90
Francijas prezidents Fransuā Olands tikšanās laikā Maskavā. Foto: ITAR-TASS/LETA

Olands: Rietumu miera plāns paredz plašas demilitarizētas zonas izveidi Austrumukrain

Vācijas, Francijas, Ukrainas un Krievijas līderi trešdien, 11.februārī, tiksies Minskā, lai apspriestu miera plānu konflikta noregulējumam Ukrainā, svētdien paziņojis Vācijas kancleres Angelas Merkeles birojs.

Merkele, Francijas prezidents Fransuā Olands, Ukrainas prezidents Petro Porošenko un Krievijas prezidents Vladimirs Putins svētdien šo jautājumu pārrunājuši telefonsarunā, kurā “turpināts darbs pie pasākumu paketes kontekstā ar viņu pūliņiem izstrādāt visaptverošu konflikta risinājumu”, norādījis Merkeles preses pārstāvis Štefens Zeiberts.

“Šis darbs rīt turpināsies Berlīnē, lai trešdien Minskā sarīkotu samitu “Normandijas formātā”,” viņš piebildis.

Kā tikmēr paziņojis Putins, četru līderu telefonsarunā svētdien panākta vienošanās “pacensties sarīkot tāda paša formāta tikšanos Minskā, orientējoties uz trešdienu, ja līdz tam laikam izdosies saskaņot virkni pozīciju, kuras mēs pēdējā laikā esam intensīvi apsprieduši”, vēsta “Izvestija”. Par to viņš paziņojis Baltkrievijas prezidentam Aleksandram Lukašenko, kurš savukārt norādījis, ka samits varētu notikt trešdienas pievakarē.

Pirmdien Berlīnē tiksies visu četru valstu ārlietu ministru vietnieki.

Vācijas kanclere Angela Merkele svētdien devusies uz Vašingtonu, kur tiksies ar ASV prezidentu Baraku Obamu.

Gaidāms, ka šajās sarunās, kuru galvenais mērķis sākotnēji bija apspriest jūnijā paredzēto G7 samitu Bavārijā, lielākā uzmanība tomēr tiks pievērsta konfliktam Ukrainā.

Jau ziņots, ka Francijas prezidenta Fransuā Olanda un Vācijas kancleres Angelas Merkeles miera plāns paredz visnotaļ plašas demilitarizētas zonas – no 50 līdz 70 kilometru – izveidi Austrumukrainā, vēsta Ukrainas aģentūra UNIAN, atsaucoties uz liberālo Krievijas TV „Doždj”.

Francijas prezidents arī aicinājis uz „pietiekamu plašu” Austrumukrainas reģionu autonomiju. Par to Olands esot paziņojis sestdien Francijas televīzijas kanālā „France 2″.

„Šie cilvēki karoja. Būs grūti viņus piespiest dzīvot parastu dzīvi,” teica Olands.

Iepriekš Minhenes drošības konferencē Olands paziņoja, ka karš ir neizbēgams, ja neizdosies panākt vienošanos par Ukrainu. „Domāju, ka tā ir pēdējā iespēja. Ja mēs nevarēsim panākt ilgtermiņa vienošanos par mieru, mēs skaidri zinām turpmāko scenāriju. Šis scenārijs saucas karš,” teica Olands.

Rinkēvičs: Noskaņojums saistībā ar Ukrainu nav neko labs, sarunas turpinās

Ārlietu ministram Edgaram Rinkēvičam (V) pagaidām nav plašas informācijas par jauno iniciatīvu Ukrainas krīzes izbeigšanai. Viņš norāda, ka kopējais noskaņojums saistībā ar šo konfliktu patlaban nav labs, tomēr iesāktās sarunas starp Vācijas, Francijas, Krievijas un Ukrainas valstu līderiem vēl turpināsies.

Ministrs sarunā ar aģentūru LETA nebija sevišķi optimistisks un minēja, ka arvien vairāk sāk likties, ka sarunu rezultāts nebūs tāds, kā cerēts. Situācija varētu tapt skaidrāka tuvāko nedēļu laikā, viņš norādīja. Ja tā attīstīsies uz slikto pusi, Eiropas Savienība (ES) varētu lemt par jaunu personu iekļaušanu tā sauktajā “melnajā sarakstā”, kā arī lemt par iespējamu jaunu ierobežojošu ekonomisku pasākumu veikšanu, piebilda ministrs.

Rinkēvičs sestdien piedalījās Minhenes drošības konferencē, kurā tika pārrunāti arī Ukrainas un Krievijas konflikta jautājumi. Ministrs kopējo noskaņojumu pasākumā raksturoja kā spraigu, ziņo LETA.

“Es ceru, ka Krievija ne tikai parakstīs dokumentus, bet arī tos pildīs,” teica ministrs. “Ir jādara viss iespējamais, lai novērstu sliktāko variantu, jo tas neapšaubāmi tiešā veidā ietekmēs Baltijas un visas Eiropas Savienības drošību. Alternatīvas ir ļoti sliktas. Noskaņojums patlaban nav neko labs,” uzsvēra ministrs.

Viņš arī atgādināja, ka pirmdien, 9.februārī, Beļģijas galvaspilsētā Briselē notiks Ārlietu padomes sanāksmē, kurā paredzēts runāt par sankciju pastiprināšanu pret Krieviju. Līdz tam ministrs cer saņemt plašāku informāciju no ES partneriem par notikušajām sarunām starp Vācijas, Francijas, Krievijas un Ukrainas valstu līderiem.

“Sarunas nav beigušās, svētdien tās turpināsies telefoniski, tāpēc pašlaik pārāk daudz detaļu mūsu rīcībā nav,” teica Rinkēvičs, piebilstot, ka pamatā iniciatīva balstās uz Minskas vienošanās izpildi.

Jau ziņots, ka Vācijas kanclere Angela Merkele sestdien atzina, ka viņas pēdējam mēģinājumam apturēt karadarbību Ukrainas austrumos veiksme nav garantēta, taču uzsvēra, ka ir vērts mēģināt, ziņo LETA/DPA.

“Nav skaidrs, vai [sarunas] būs veiksmīgas, taču, manuprāt, tās ir tā vērtas, lai riskētu,” savā uzrunā Minhenes drošības konferencē paziņoja Merkele, komentējot savu tikšanos ar Krievijas prezidentu Vladimiru Putinu, kurā piedalījās arī Francijas līderis Fransuā Olands.

Vienlaikus kanclere atkārtoti apsūdzēja Krieviju starptautisko tiesību pārkāpšanā, brīdinot, ka tiem, “kas vēlas būt starptautiskās sabiedrības locekļi, jāpieņem starptautiskās sabiedrības vērtības”.

Tajā pašā laikā viņa atkārtoti arī uzsvēra, ka Rietumiem jāturpina uz Maskavu izdarīt ekonomisko spiedienu, nevis jāsāk apbruņot Ukrainu.

“Esmu pārliecināta, ka šis konflikts netiks atrisināts ar militāriem līdzekļiem (..), Mēs esam pārliecināti, ka mūsu spēks ir ekonomiskajā spiedienā. Ieroču daudzums reģionā ir liels, un tas nav novedis pie situācijas, kurā es saskatītu kādu risinājumu,” sacīja Merkele.

Tomēr viņa piebilda, ka savu politiku koordinējot ar ASV, kas sākušas apsvērt Ukrainas apgādāšanu ar ieročiem.

Tikmēr Olands sestdien norādījis, ka Berlīnes un Parīzes pašreizējā miera iniciatīva esot “viena no pēdējām iespējām” panākt karadarbības apturēšanu Ukrainas austrumos.

“Domāju, šī ir viena no pēdējām iespējām (..). Ja mums neizdosies panākt ilgtspējīgu miera vienošanos, mēs ļoti labi zinām scenāriju. Tam ir vārds, to sauc par karu,” apmeklējot Tilli Francijas dienvidos, sacīja prezidents.

Dokuments par situāciju Ukrainā ietvers „Normandijas četrinieka” priekšlikumus

Iztrādājamais dokuments par situācijas noregulējumu Ukrainā ietvers visu tā sauktā Normandijas četrinieka valstu līderu priekšlikumus. Šajā četriniekā ir Krievija, Francija, Vācija un Ukraina, pavēstījis Vācijas oficiālais pārstāvis, uz kuru atsaucas aģentūra „Reuters”.

Tikšanās par situācijas noregulējumu Ukrainā sākās ar valstu līderu tikšanos aci pret aci. Vispirms Vācijas kanclere Angela Merkele un Francijas prezidents Fransuā Olands tikās ar Ukrainas prezidentu Petro Porošenko, bet piektdien ar Krievijas līderi Vladimiru Putinu. Šajā tikšanās nepiedalījās neviens eksperts, ne delegācijas loceklis – tikai valstu līderi.

Putina, Merkeles un Olanda sarunas piektdien ilga vairāk nekā piecas stundas, ziņo mediji.

Piektdien notikušās par Ukrainas konflikta atrisināšanu bijušas “konstruktīvas”, jau paziņojis Kremļa pārstāvis Dmitrijs Peskovs. “Sarunas ir beigušās. Tās bija saturīgas un konstruktīvas,” sacīja Peskovs, piebilstot, ka abi Eiropas līderi Maskavu atstājuši.

“Turpinās darbs iespējamā kopīgā dokumenta sagatavošanai par Minskas vienošanās īstenošanu,” norādīja Putina pārstāvis, piebilstot, ka plānā tikšot iekļauti gan Krievijas līdera, gan Ukrainas prezidenta Petro Porošenko priekšlikumi, ziņo LETA/AFP.

“Darbs turpināsies. Tā sākotnējie rezultāti tiks pārskatīti telefonsarunā svētdien,” starp Merkeli, Olandu, Putinu un Porošenko, pavēstīja Peskovs.

(papildināta no sākuma)

Komentāri (90)

lno 07.02.2015. 19.50

ASV senators Džons Makeins izteicies, ka Vācijas kancleres Angelas Merkeles politika Ukrainas jautājumā atgādinot rietumvalstu nomierināšanas politiku, kas pirms Otrā pasaules kara tika piekopta pret nacistiskās Vācijas vadoni Ādolfu Hitleru.

“Vērojot Vācijas valdības politiku Ukrainas jautājumā, var rasties iespaids, ka viņai nav ideju vai ka viņai ir vienaldzīga cilvēku slepkavošana Ukrainā,” atzinis senators.

http://www.delfi.lv/news/world/other/makeins-kritize-merkeles-nomierinasanas-politiku.d?id=45551658#ixzz3R5BIRy2Z

Vai atcerieties Latvijas MM zobošanos par Makeinu un jūsmu par Obamu, neskatoties uz to, ka Makeins bija galvenais lobijs ASV Baltijas uzņemšanai NATO?

+20
-1
Atbildēt

4

    edge_indran > lno 07.02.2015. 20.39

    ——–

    Visi atceras amerikāņu “letālo ieroču” piegādi Ukrainai pagājušogad….

    https://www.youtube.com/watch?v=L_Uv-z4IRAA

    +1
    -2
    Atbildēt

    0

    edge_indran > lno 07.02.2015. 20.58

    ———

    “Ziepes” briest…..

    Обама последний президент! Предсказание Ванги

    https://www.youtube.com/watch?v=0CVewRGhCT0

    0
    -1
    Atbildēt

    0

    v_rostins > lno 08.02.2015. 10.54

    edge _indran

    hujs jums krievu fašistiskiem izdzimteņiem, cilvēces atkritumiem pa visu ģīmi un pravoslavnutijās, sātana apsēstās kuces, Vandas, lāsti tāpat kā mana kaimiņa kastrāta runča, debesīs nekāps.

    +1
    0
    Atbildēt

    0

    klusais > lno 07.02.2015. 20.39

    lno – tas , ko kādreiz rakstīju par ziepēm , ka ievēl Obamu :)

    +3
    -2
    Atbildēt

    0

LoveLove 07.02.2015. 12.56

Šīm sarunām ir nozīme tikai tiktāl, ciktāl Olands ceļ savu popularitātes reitingu, bet Vladimiram Vladimirovičam pēc ilgas diplomātiskās izolācijas ir iespējas justies kā pēdējās impērijas valdniekam, kurš savā pilī vēlīgi uzņem mazāku valstu vadītājus. Proti, katrs parāda savam vēlētājam savu nozīmīgumu. Šīm sarunām nav nozīmes tāpēc, ka Minskas protokolā fiksētā situācija ir mainījusies, jo teroristi sagrābuši jau lielāku teritoriju. Līdz šim šķita, ka Rietumvalstu vadītāju atturība piegādāt Ukrainai ieročus ir liekulība, jo militāru iebrukumu savā valstī tie neciestu, bet tagad šķiet, ka tā vienkārši ir gļēvulība un iespējams, viņi atdotu arī savas teritorijas, jo agresīva, brutāla rīcība tos paralizē un padara rīcībnespējīgus.

+19
0
Atbildēt

5

    edge_indran > LoveLove 07.02.2015. 14.06

    ——–

    Vienkārši reizēm vajag atcerēties vēsturi.

    Victory Parade. June 24, 1945. Moscow. USSR.

    http://www.youtube.com/watch?v=c2DqWGY1QHM

    +1
    -7
    Atbildēt

    0

    edge_indran > LoveLove 07.02.2015. 18.57

    ——–

    Pāri Time Square Uzvaras dienā pārrāpot nevarēja….

    V-E Day is celebrated in America and Britain, 1945

    http://cdn.history.com/sites/2/2014/01/VJ_day-P.jpeg

    +1
    -3
    Atbildēt

    0

    Bet > LoveLove 09.02.2015. 09.55

    Skaidrs, ka Putinam neinteresē paši krievi Ukrainā! vai tad nu par velti krievu armija cīnā spret tādiem pašiem krieviem un viņu apdzīvoto teritoriju, kurā taču neškiro vai tiek nošauti “labie” nacionālisti-krievi vai “drausmīgie” nacionālisti- ukraiņi. Vienkārši Putinam patīk “šovs” ko pats sarīkojis un bumbot: bum, bum, jo acīmredzot viņš ir dzimis slepkava.

    skaidrs, ka Eiropa karot nevēlas, jo tajā dzīvo inteliģentas tautas, kuras ļoti labi atceras, kas ir karš, bet acīmredzot krievi to vairs neatceras vai atceras ar sajūsmu(9.maijs), jo nekā cita tiem nav laba ko atcerēties.

    Vai nav šausmīgi, ja jāpriecājas par karu, ko paši sarīkojuši un paši tic lielajiem meliem, kas ir tik caurskatāmi un neticami. Acīmredzot krieviem tiešām ir idiotu kods, ja var ticēt kaut kādiem putina propogandas meliem .kretīnu un idiotu tauta, ja var kaut kam tādam noticēt un vēl atvbalstīt kārtējo citu tautu slepkavošanu!

    +1
    0
    Atbildēt

    0

    west > LoveLove 08.02.2015. 06.44

    Putinam nemaz īpaši neinteresē Lugandonija un tās bandītu liktenis. Viņam ir svarīgi, lai viņu normālo cilvēku pasaulē uzskata nevis par čekistu un prastu gopņiku, bet par 21.gs dižāko politiķi. Lai viņu visur uzaicina un to rāda pa ZombiTV. Lai turas dzīvībai svarīgais reitings, bez kura iestāsies ātrs kajuk.

    Inteliģentā Eiropa mēģina runāt ar gopņiku džentlmeņu valodā, kuru Krievijā nekad nav sapratuši. Muļķi.

    +8
    0
    Atbildēt

    0

    ierados > LoveLove 07.02.2015. 16.40

    Vajag gan atcerēties vēsturii, indran! Kad ziņkārīgais cilvēks rāpus pie Zemes malas centās pacelt debess jumu, lai paskatītos, kas aiz tā atrodas. Laiks arī tev, pridurok, aizrāpot līdz sarkanā laukuma malai un ieraudzīt kas aiz tā ir. Vai tā maz bija uzvara, kas atnesa dzīvot palikušajiem ko bija cerējuši? Un tu to zini, mērgli, ka nē!

    +16
    -1
    Atbildēt

    0

lno 07.02.2015. 10.00

Илларионов: Инициатива Олланда-Меркель вызывает ощущение дежа вю, по той же схеме происходило изнасилование Чехословакии в 1938 году

Minhene, Teherana, Jalta, Potsdama…Manuprāt nozīmīgas bruņojumu piegādes Ukrainai šobrīd ir tikpat iluzoras kā nacionālo partizānu cerības uz britu kuģiem Baltijas jūrā 1945. gadā. Vai Ukraina izturēs līdz Obamas prezidentūras beigām?

+17
-1
Atbildēt

4

    v_rostins > lno 09.02.2015. 09.26

    Ino

    ES gan drīzāk vilktu paralēles ar krievu fašistisko izdzimteņu iebrukumu Spānijā 1936. gadā un Rietumu gļēvo klusēšanu.

    0
    0
    Atbildēt

    0

    Bet > lno 07.02.2015. 13.04

    Ja tajā dokumentā ir iekļauts kaut kāds priekšlikums no Putina Krievijas, tad neko labu sagaidīt nevar. Re, šodien atkal jauna spašaudīšanās.

    Putins neko citu nesaprot kā tikai spēku! Ja to nelieti vienreiz nepieveiks, tad iņš turpinās asinsizliešanu gan Ukrainā, gan Moldovā gan citur.

    +10
    -2
    Atbildēt

    0

    Austras koks > lno 07.02.2015. 18.09

    +8
    0
    Atbildēt

    0

    vilburs > lno 07.02.2015. 13.13

    Labs jautājums. Vai izturēs? Ja ASV būtu prezidents republikānis, šāda situācijas iestiepšana nebūtu notikusi, Ukraina jau būtu apbruņota līdz zobiem un Krievija.nesot lielus zaudējumus, strikti ievērotu Minskas vienošanos. Šobrīd situācija ir līdzīga ar deviņdesmitajos gados Balkānos pieredzēto- NATO toreizējo krīzi varēja apstādināt daudz ātrāk, ar mazāku upuru skaitu.

    +19
    -1
    Atbildēt

    0

@

Komentāri nav iespējoti šim rakstam

Saņem svarīgākās ziņas katru darba dienas rītu