Projektu ērkšķainais ceļš 9

Latvijas paviljona makets pasaules izstādei. Foto: Andrejs Terentjevs, F64
Gunārs Nāgels
Print Friendly, PDF & Email

Jāuzlabo likumdošana, lai valsts projektiem būtu gludāks ceļš nekā līdz šim

Kur palika janvāris? Nupat tikai devām Jaunā gada solījumus, un nu jau būs jāšķir kalendārs uz nākamo mēnesi.

Latvija turpina savu kultūru demonstrēt visā pasaulē. Kritiķi slavē Latvijas Radio kora uzstāšanos janvārī Sidnejas festivālā, Austrālijā. Maija Kovaļevska ar uzslavu dziedājusi Sidnejas Operas namā. Šādu programmu, kā arī Dziesmu svētkus mēs mākam veiksmīgi izpildīt.

Bet janvāris arī rāda kārtējo lielo izgāšanos – tiek pārtraukta dalība starptautiskajā izstādē “Expo Milano 2015″. Paviljona pamatu izbūvei jau iztērēti 135 tūkstoši eiro, bet tomēr „nav lietderīgi projektu turpināt”, saka ekonomikas ministre Dace Reizniece-Ozola (ZZS).

Tiek minētas prātu reibinošas summas par dalību “Expo Milano 2015”, kas darbosies tikai pusgadu – no šā gada 1.maija līdz 31.oktobrim. Piemēram, ir noslēgts līgums par ekspozīcijas saturiskā redzējuma māksliniecisko un organizatorisko realizēšanu, kā arī uzraudzību par 2,541 miljons eiro. Par 600 kvadrātmetru liela paviljona būvi nākuši piedāvājumi par 6,03 miljoniem, 6,22 miljoniem, kā arī par 2,99 miljoniem. Cik daudz šajā izgāšanās ir vainīgs valsts iepirkumu process, cik ir vainīga nekompetence vai mantkārībā, to, cerams, spēsim noskaidrot.

Itālijas vēstnieks ir jau izteicies. „Itālija ir sarūgtināta par Latvija valdības lēmumu, taču es nevēlos sniegt nekādus komentārus,” sūdzējās Itālijas vēstnieks Latvijā Džovanni Polici.

Nav jau tā, ka šī būtu pirmā lielā izstāde, kur paredzēts rādīt Latvijas sasniegumus. 1901.gadā Rīga atzīmēja savu 700.dzimšanas dienu ar jubilejas izstādi no 1.jūnija līdz 15.augustam, kad 40 paviljonos parādīja Latvijas sasniegumus rūpniecībā un amatniecībā. Un kā ar padomjlaiku Tautsaimniecības sasniegumu izstādēm?

Mums ir zināšanas izpildīt visādus projektus (…jā, beigās arī uzcēlām Dienvidu tiltu), bet lielākais trūkums ir lielu projektu pārvaldīšanā. Gan izvēlēties, kādam projektam ķerties klāt, gan nodrošināt, ka projekts tiks izpildīts bez liekas kavēšanās. Cik daudzus piemērus varam minēt par projektu ērkšķaino ceļu – par kavējumiem un par izmaksu paaugstinājumiem? Un par bezatbildību, kas novedīs līdz traģiskām sekām.

Lai mēs patiešām būtu konkurētspējīgi modernā Eiropā, mums jāuzlabo likumdošana, lai valsts projektiem būtu gludāks ceļš nekā līdz šim, un jāuzlabo projektu vadības un kontroles kultūra. Efektīva metodoloģija pasaulē ir zināma. Bet Latvijā?

Autors ir laikraksta „Latvietis” redaktors

 

Komentāri (9)

ierados 30.01.2015. 07.46

” Latvija turpina savu kultūru demonstrēt visā pasaulē.”
Vai tad vajag? Kaut kā neduras acīs, ka, piemēram, Austrālija kaut ko sevišķi demonstrētu. Uzkrītoši vienīgi ir tas, ka krīzes sakarā nedzird pieminam Austrāliju.

+5
-1
Atbildēt

0

Mantrausis 30.01.2015. 08.22

Likumdošana… Nez vai likums uzlabos būvnieka vai vadītāja prasmes… Baidos, ka daudziem labiem nodomiem likumdošana ir šķērslis, jo cilvēki vairāk domā (kā to nereti var dzirdēt jau it atklāti) par “kontrolieru” vizītēm nevis par darbu izpildi! Patlaban likumdošana ir kļuvusi par bremzi, lēnām veidojoties par kapraci katrai labai domai…

+3
0
Atbildēt

0

Ebenemezers-3 30.01.2015. 07.34

gluži kaa feldkuraats Kacs notureedams dievkalpojumu garnizona cietumaa , centaas atgriezt tos kuri gaajuši paa eerkškaino greeku ceļu , taapat mums jaaatgriež valsts no taada paša , visi liidz šim organizeetie valsts iepirkumi izskataas stipri aizdomiigi , par to liecina slepenie izmaksu apreeķini, beigu galaa atklaajaas ka vis ir bijis valstij neizdeviigi , taa gadiem aatraas paliidziibas transports ,bet visam augšaa jaunaa VID eeka kura tiek nomaata no iipašnieka , bet buuveeta par valsts naudu , sheemas ir netveramas, šii izgaašanaas ar Expo 2015 jau ir kauna pleķis starptautiskaa meerogaa, izblameeta valsts.

+3
0
Atbildēt

0

Saņem svarīgākās ziņas katru darba dienas rītu