Trūkst politiskās gribas “piestādīt rēķinu” Krievijai par PSRS okupācijas laikā nodarītajiem zaudējumiem

Iepriekšējās komisijas aplēses liecina, ka tiešie un netiešie zaudējumi kopumā varētu sasniegt 300 miljardus eiro

Lai gan PSRS okupācijas radīto zaudējumu aprēķināšanas komisija nupat tikusi pie jauna vadītāja, kurš ir optimistisks par komisijas darbam vēl nepieciešamo laiku, Latvijā patlaban nav politiskās gribas runāt ar Krieviju par padomju postījumu atlīdzināšanu, svētdien vakarā vēstīja “LNT Ziņu TOP 10”.

PSRS okupācijas radīto zaudējumu aprēķināšanas komisija izveidota pirms desmit gadiem, un toreiz bija paredzēts, ka tā darbosies piecus gadus. Taču pēc četru gadu darbošanās krīzes laikā tās darbība apturēta. Tā atjaunota pirms gada. Jaunieceltais komisijas vadītājs Jānis Tomels optimistiski norādījis, ka zaudējumu aprēķināšana varētu aizņemt neilgu laiku. “Komisijas locekļi teica, ka bija palicis pavisam nedaudz – kāds gads vai divi. Tā ka arī es domāju, ka tāds pats termiņš mums vēl ir priekšā,” vērtēja Tomels.

Tikmēr tieslietu ministrs Dzintars Rasačs (VL-TB/LNNK), kura pārraudzībā komisija darbojas, uzsver, ka tie tomēr būs vismaz vēl pieci līdz septiņi gadi. Turklāt uzstādīt laika grafiku šajā gadījumā nevajagot vispār. “Steiga te būtu pilnīgi nevietā, ir vajadzīgs precīzs, zinātniski pamatots darbs, precīzi aprēķini. Jautājums ir tāds – septiņreiz mērīt un vienreiz griezt vai arī ar steigu kaut ko paziņot un neizdarīt nekā?” vaicāja Rasnačs.

Iepriekšējās komisijas aplēses liecina, ka tiešie un netiešie zaudējumi kopumā varētu sasniegt 300 miljardus eiro, taču šis skaitlis vēl esot zinātniski jāpamato. Tomēr gan Tomels, gan iepriekšējais komisijas vadītājs Edvīns Šnore (VL-TB/LNNK) atzīst, ka politiskā griba pēc šādiem aprēķiniem ir niecīga. Lielākā pretestība bijusi no Ārlietu ministrijas (ĀM).

“Lai šo komisiju atjaunotu, toreiz vajadzēja vairāku ministriju atzinumus, un ĀM atzinums nebija pārāk iedrošinošs. Es to skaidroju ar tā brīža politisko izdevīgumu vai konjunktūru ārpolitikā, uzskatot, ka tā brīža ieguvumi attiecībās ar Krieviju ir vērtīgāki par kaut kādiem ilgtermiņa ieguvumiem,” teica Tomels.

Raidījums norāda, ka PSRS okupācijas radīto zaudējumu aprēķināšana ĀM pašlaik ir kā zobusāpes. 2005.gadā Saeimas pieņemtajā deklarācijā valdībai uzdots gan veidot zaudējumu aprēķināšanas komisiju, gan arī pieprasīt Krievijai to kompensēšanu. Līdz šim valdība šo Saeimas doto uzdevumu nav pildījusi un nav garantiju, ka tas tiks darīts nākotnē. “Ziniet, sagaidīsim tad, kad šis darbs tiks pabeigts, un tad attiecīgi diskutēsim Ministru kabinetā un acīmredzot arī parlamentā, ko darīt tālāk,” īsi atbildējis ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs (V).

Pašreizējam Saeimas sasaukumam arī nav politiskās gribas aicināt valdību pildīt savulaik pieņemto dokumentu. “Vai iet tagad to prasīt… Ir daudzi svarīgāki jautājumi, kas ir jāatrisina ar Krieviju,” spriedis deputāts Ojārs Ēriks Kalniņš (V).

Tiesību eksperts Edgars Pastars gan norāda, ka valdība var arī nepildīt Saeimas deklarācijā minētos uzdevumus, jo šim dokumentam neesot tāds pats spēks kā likumam. “Satversmes tiesa diezgan skaidri nosprauda robežas, ka Saeimai ar šādiem politiska rakstura paziņojumiem nav tiesību dot saistošus uzdevumus. Ja Ministru kabinets to neizpildīs, nekādas sankcijas nedraud, izņemot to, ka Saeima varētu izteikt neuzticību Ministru kabinetam, bet tas ir ļoti maz ticams scenārijs,” uzskata Pastars.

Komisijas darbošanās nodokļu maksātājiem ik gadu izmaksā 35 000 eiro. Amatpersonas gan uzsver, ka komisijas darbs nebūšot veltīgs pat bez kompensācijām no Krievijas, jo došot pienesumu arī informatīvajā karā, sniedzot pretargumentus retorikai par to, ka Baltijas valstīm okupācijas gados nemaz neesot klājies tik slikti.