Eksperti: Ja “E-bay” piedāvātie prezidentu zvēresti ir autentiski, tiem jānonāk valsts īpašumā

Tā ir viena no simboliskām relikvijām, kas apliecina Latvijas valstiskuma saknes, tai ir jābūt publiski pieejamai

Interneta izsoļu vietnē “E-bay” piedāvātajam dokumentam ar Latvijas pirmo prezidentu Jāņa Čakstes, Gustava Zemgala un Alberta Kvieša kaligrāfiski parakstītajiem zvērestiem jāatrodas Latvijā un tiem ir jābūt publiski pieejamiem, pēc otrdien Kultūras ministrijā (KM) notikušās sanāksmes aģentūrai LETA atzina eksperti.

“Šī ir viena no simboliskām relikvijām, kas apliecina Latvijas valstiskuma saknes un prezidenta institūcijas pēctecību,” sacīja Latvijas Nacionālā vēstures muzeja (LNVM) direktora vietniece zinātniskajā darbā Irina Zeibārte. Viņa pastāstīja, ka dokumentā redzami visi pieci pirmskara Latvijas laikā nodotie Latvijas prezidentu zvēresti – Čakstes nodotais zvērests 1922.gadā un 1925.gadā, Zemgala zvērests 1927.gadā un Kvieša zvērests 1930.gadā un 1933.gadā.

“Tas, ka šāds dokuments ir pastāvējis, ir fakts – par to liecina publikācijas 20.gadsimta 20.gadu un 30.gadu presē. Taču ir jāpārliecinās, vai interneta izsolē nopērkamais dokuments ir autentisks,” piebilda LNVM pārstāve.

Ja dokuments tiktu atzīts par autentisku un valsts to iegūtu savā īpašumā, Latvijas pirmo prezidentu zvēresti glabātos LNVM, un tie būtu pieejami ikvienam. “Šis dokuments ir viena no valstiskuma relikvijām, tāpēc tam ir jābūt publiski redzamiem,” sacīja Zeibārte, piebilstot – ja par to tiks maksāta nodokļu maksātāju nauda, tad cilvēkiem ir jābūt tiesībām to apskatīt.

KM Muzeju nodaļas vadītājs Jānis Garjāns pavēstīja, ka valstij interesē un ir nepieciešami šie zvēresti. “Eksperti atzina, ka šāds dokuments ir pastāvējis, taču nav skaidrības par izsoļu vietnē “E-bay” piedāvātā eksemplāra autentiskumu,” sacīja Garjāns.

Viņš pastāstīja, ka pirmajā sanāksmē eksperti – muzeju un arhīvu pārstāvji, kā arī vēsturnieki – vienojās par nepieciešamību analizēt dokumenta autentiskumu, tikt skaidrībā ar īpašumtiesību jautājumu, bet pēcāk ar jautājumiem, kas saistīti ar priekšmeta atgūšanu. “Patlaban vēl nav skaidrs, kā tas notiks, vai tā būs atpirkšana, dāvināšana vai kā citādi,” sacīja Garjāns. Viņš piebilda, ka procesu koordinēs KM.

Arīdzan Latvijas Nacionālā arhīva vadītāja Māra Sprūdža uzsvēra, ka valstij dokuments ir vajadzīgs, taču tā nozīme ir simboliska. Viņa pastāstīja, ka parakstītā dokumenta atgūšana būs laikietilpīgs process, kas varētu ieilgt apmēram gadu. “Mums nav tiešo kontaktu ar pārdevēju, kas ir ārzemēs. No sākuma šie kontakti ir jāatrod, pēcāk jākonstatē zvērestu autentiskums, tad jārīkojas tālāk,” stāstīja Sprūdža.

Jautāta par dokumenta cenu, Sprūdža sacīja, ka “E-bay” prasītie 24 420 eiro ir neadekvāti liela summa. Pēc viņas domām, šos dokumentus valstij vajadzētu saņemt kā dāvinājumu.

Toties Zeibārte norādīja, ka grūti izvērtēt, cik adekvāta ir prasītā summa, jo vēl nav bijis līdzīga precedenta. “Īpašnieks grib dokumentu pārdot, tālab esam bezizejā – mēs tos gribam, bet nevaram dabūt. Vai tas tiks pirkts vai kā citādi iegūts, spriedīsim pēc ekspertīzes. Patlaban mēs par to pārāk maz zinām,” sacīja Zeibārte.

Kā ziņots, interneta izsoļu vietnē “E-bay” par 30 000 ASV dolāru (24 420 eiro) tiek piedāvāts iegādāties Latvijas valsts pirmo prezidentu kaligrāfiski parakstītus zvērestus, piektdien, 19.decembrī, ziņoja portāls “lsm.lv”.

Portāla aptaujātie eksperti atzinuši, ka gadījumā, ja zvēresti ir autentiski, tiem būtu liela mākslinieciskā vērtība, bet ne tik būtiska vēsturiskā nozīme.

Šādu piedāvājumu parādīšanās aktualizē jautājumu par to, ka Latvijā nav izstrādāta kārtība, kā rīkoties attiecīgos gadījumos.