20 gadu vecumā, vēl būdams students, Jānis Zvejnieks sāka vadīt Strenču kokaudzētavu. Pašlaik tā ir viena no lielākajām Latvijā un inovatīvākajām Baltijas valstīs, kur izmanto tādas tehnoloģijas kā mākslīgā nakts
Ziemeļvidzemē mežrūpniecība kopš seniem laikiem bijusi galvenā nozare, saka Strenču kokaudzētavas vadītājs Jānis Zvejnieks, un nenoliedzami viņam ir taisnība. Vēl pirmās brīvvalsts laikā no šejienes pa Gauju uz leju peldēja baļķu plosti ar leģendārajiem Vidzemes plostniekiem uz tiem. Padomju laikā varbūt vienīgi kūdras ieguve Sedas purvā varēja sacensties ar mežizstrādi. Un arī mūsdienās liela daļa no kokmateriāliem, kas glāba valsti krīzes laikā vai pārtop zāģmateriālos pašlaik, nāk no šā reģiona.
Bet, lai mežā būtu ko zāģēt, tas nemitīgi jāatjauno. Lai atjaunotu, kādam jāaudzē stādi. Strenču kok-audzētava ir viena no deviņām Latvijas valsts mežu kokaudzētavām, kura šogad realizēja 16,5 miljonus egļu un priežu stādu, no kuriem 5,5 miljoni tika eksportēti. Bet pavisam siltumnīcās un uz lauka tur pašlaik atrodas 40 miljoni stādu.
Apvērsums
«Mūsdienās meža stādu ražošana ir ļoti nopietns bizness. Tas, ka pašlaik ir šāds bizness, tika izlemts jau 90.gadu sākumā, pieņemot tolaik ļoti drosmīgus un tālredzīgus lēmumus,» turpina Jānis, kurš, kā pats saka, esot izaudzis kokaudzētavā, jo ilgus gadus to vadīja viņa māte Laima Zvejniece.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.