Pēdējā nedēļā pirms jaunās Saeimas sanākšanas ne tikai uz Saules parādās superspoži uzliesmojumi, bet jaunas zvaigznes uzlec arī pie valsts debesjuma. Pāris dienās Latvija negaidīti ir tikusi pie jauna Drošības policijas šefa – zibenīga pārmaiņa pēc 15 gadu ilgas «stabilitātes».
Lai gan DP ir iestāde, kuras darba mērķi un metodes paģēr atrašanos ēnā, caurskatāmība vadības izvēlē nāktu par labu gan politiķu, gan drošībnieku uzticamībai. Šāda iespēja nu ir palaista garām, jo bez diskusijām un skaidriem izvēles kritērijiem jaunais vadītājs ir jau apstiprināts pēdējā valdības sēdē, pirms tā noliek savas pilnvaras.
Kāpēc par to uztraukties? Tāpēc, ka tiesībsargājošās iestādes ir Latvijas vājā vieta, kur vadītāju maiņa līdz šim nav nesusi uzlabojumus, drīzāk pretēji – sekojuši graujoši skandāli, iestādes krahs vai «labākajā gadījumā» vienkārši stagnācija. Par to skaļu trauksmi zvana arī viens no Latvijas pieredzējušākajiem likumsargiem – šomēnes no darba Ģenerālprokuratūrā atvaļinātais Edvīns Piliksers, kuru intervējam šajā žurnāla numurā.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.