Finanšu ministrs: Esmu ļoti skeptisks par reformu iespējamību • IR.lv

Finanšu ministrs: Esmu ļoti skeptisks par reformu iespējamību

48
Finanšu ministrs Andris Vilks. Foto: Edijs Pālens, LETA

Primārais uzdevums valstī ir mazināt ēnu ekonomikas līmeni, uzlabot tiesu sistēmu 

Latvija bezdeficīta budžetu sasniegtu tad, ja būtu veiktas reālas reformas visos līmeņos un būtu labvēlīga ekonomiskā izaugsme 4% līmenī, ceturtdien intervijā avīzei “Dienas Bizness” teic finanšu ministrs Andris Vilks. Tomēr tuvākajā laikā tas nav iespējams, ņemot vērā “mūsu uzkrātās problēmas”. Primārais uzdevums valstī ir mazināt ēnu ekonomikas līmeni, uzlabot tiesu sistēmu.

No politikas aizejošais ministrs prognozē, ka karstākie strīdi budžeta veidošanā gaidāmi par neapliekamo minimumu un sociālajiem jautājumiem. “Neapliekamais minimums, veselība, izglītība būs jautājumi, kas provocēs valdību uz karstākajām diskusijām un kuru dēļ budžeta pieņemšana var aizkavēties, jo tās visas ir pietiekami finansiāli ietilpīgas pozīcijas,” intervijā teic Vilks.

Vilks ir “ļoti skeptisks par reformu iespējamību” Latvijā. Viņaprāt, ir jānāk revolucionāriem, bet revolucionārus gribēs momentā likvidēt – svešie, savējie, sistēma,” saka finanšu ministrs, kurš jau intervijā žurnālam “Ir” atklāti kritizējis Latvijas politisko vidi. Viņš uzskata, ka “jebkuram, kurš parādīsies ar kaut cik labu skatījumu, jābūt spēcīgai aizmugurei – vismaz savas partijas. Ja nav pat tās, nav, uz ko cerēt”.

Pēc Vilka teiktā avīzei, reformas vienmēr nozīmē to, ka nauda tiek pārdalīta, un tas allaž ir risks cilvēkiem, kuri vada attiecīgās nozares. “Neviens neatteiksies no mīkstiem krēsliem, komfortablas dzīves, algas, un tā ir liela problēma, īpaši izglītībā un veselībā,” norāda ministrs.

Viņaprāt, aizejošā valdība šajās problēmjomās nav izdarījusi to, ko vajadzēja izdarīt. “Tagad apstākļi diemžēl nav labvēlīgi reformām, lielākoties droši vien tiks prasīts papildu finansējums, tāpat kā līdz šim.”

Pēc finanšu ministra domām, primārais uzdevums valstī ir mazināt ēnu ekonomikas līmeni, uzlabot tiesu sistēmu. Darot šo darbu kopā ar uzņēmējiem, viņaprāt, kādu laiku varētu nedomāt par nodokļu paaugstināšanu.

Vilks uz jautājumu par nodokļu palielināšanu atbild, ka jautājums par to ir spēkā tikai tad, ja neizdodas būtiski mazināt ēnu ekonomikas līmeni, un jomām, kam līdzekļi ir nepieciešami, tos neizdodas atrast citādi. Par nekustamā īpašuma nodokli viņš teic, ka tas lielā daļā Latvijas ir ačgārns, bezatbildīgi tiek dotas dažādas atlaides.

Ministrs arī atgādina, ka būtu jāsamazina darbaspēka nodokļi līdz Lietuvas, Igaunijas līmenim. “Mēs no tā neesam tālu – samazinot iedzīvotāju ienākumu nodokli (IIN) par 2 procentpunktiem, mēs apmēram būsim tajā pašā līmenī,” saka Vilks.

Vilks norāda, ka minimālās algas pieaugumam jābūt 40, 50 eiro katru gadu – tam ir pozitīvs efekts budžetā, tiek mazināta ēnu ekonomika. “Tas var būt sāpīgāks jautājums atsevišķās nozarēs tālāk no Rīgas, taču, ja vērtē Eiropas līmenī – mēs 10 gadus esam Eiropā, un mums nevar būt algas 200, 300, 400 eiro apmērā. Kas tie ir par uzņēmumiem,” vaicā Vilks.

Ministrs arī norāda, ka neapliekamā minimuma paaugstināšana ir dārgs pasākums, diskusija par to būs. Patlaban, lai palielinātu neapliekamo minimumu vienam iedzīvotājam par pieciem eiro, no valsts budžeta nepieciešami 7 miljoni eiro. Vilks norāda, ka tiem, kas tagad populistiski saka – nepaliekamajam minimumam jābūt 300 eiro, “nav izpratnes par to, cik tas maksā un kur iegūt naudu”.

Vilks pieļauj, ka neapliekamais minimums, atvieglojumi par apgādājamiem būs viens karstākajiem tematiem budžeta veidošanas laikā un varbūt pat kāda partija to varētu iesniegt ultimāta formā.

 

Komentāri (48)

traductrice 23.10.2014. 17.47

ehhhh… varētu bišku pasapņot. Vilks tiek nominēts par premjeru, un Vilks sastāda ministru kabinetu (kā noteikts Satversmē).

+23
-1
Atbildēt

4

    edge_indran > traductrice 23.10.2014. 17.58

    ——

    Sapņo droši, liberast’! Liberasti var nominēt ko viņi vēlas – tik un tā viņu “revolūcija” beigsies tā pat kā 1990-os gados beidzās priHvatizācija – ar “valsts nozagšanas” fakta konstatāciju. Ko varēja KGB, to nekad nespēs liberasti:

    “Pētersone: VID nevar piespiest cilvēkus maksāt nodokļus”

    http://apollo.tvnet.lv/zinas/petersone-vid-nevar-piespiest-cilvekus-maksat-nodoklus/657132

    +2
    -10
    Atbildēt

    0

    DD1 > traductrice 23.10.2014. 21.51

    > aivars15

    “Sapņot var par dažādiem Laimes lāčiem – Vilku…”

    Vilks sevi jau ir pierādījis, tā kā sapnis varētu arī piepildīties, ja vien…

    +3
    -3
    Atbildēt

    0

    aivars15 > traductrice 23.10.2014. 20.24

    Sapņot var par dažādiem Laimes lāčiem – Vilku, Lembergu, Dzintaru, Putinu. Galvenais, lai kāds atnāk un ieved kārtību, bet mēs varēsim šo kādu draudzīgi lamāt par to, ka nedara kā vajag un daudz labāks būtu cits Laimes lācis.

    +6
    -2
    Atbildēt

    0

    Normunds > traductrice 23.10.2014. 22.26

    vILKS BEIDZOT IR ATBRĪVOJIES NO vIENOTĪBAS sponsoru ietekmes, kas runā caur Āboltiņu, Zaķi, Reiru un Dombrovski, Bukāni.

    +6
    -1
    Atbildēt

    0

Normunds 23.10.2014. 22.51

Latvijas problēma, ka nodokļu slogs – valsts uzturēšanas pienākums, kopš 1995.gada, Šķēles laikiem, ir uzlikts pašiem nabadzīgākajiem Latvijas iedzīvotājiem – darba ņēmējiem, bet daudzmiljonu ienākumi ar nodokļiem netiek aplikti. Tāpēc arī tās visas problēmas. Ja Latvijā ieviestu Dānijas nodokļu sistēmu, daudzas problēmas atrisinātos pašas par sevi. Dānijā vispār nav sociālā nodokļa.

+5
0
Atbildēt

1

    edge_indran > Normunds 24.10.2014. 00.22

    ——-Normunds:”(..) Ja Latvijā ieviestu Dānijas nodokļu sistēmu,daudzas problēmas atrisinātos pašas par sevi.”

    ===============================================================================

    Šitādus tekstus jau kopš 1990.g.4.maija skandina, tikai pēc padomju sociālās sistēmas sagraušanas līdz reāliem darbiem attīstībā netiek. Lauzt – tas nav celt:

    “Tobrīd, 1990.gada 4.maijā, deviņi no desmit latviešiem cerēja, ka neatkarība pati par sevi atrisinās visas problēmas.”

    4.maija brīvības un neatkarības sajūsma. Kur tā pazaudēta?

    Aivars Kļavis,rakstnieks, publicists http://www.lvportals.lv/visi/viedokli/262637-4maija-brivibas-un-neatkaribas-sajusma-kur-ta-pazaudeta/

    0
    0
    Atbildēt

    0

Econ 23.10.2014. 19.21

“Vilks norāda, ka minimālās algas pieaugumam jābūt 40, 50 eiro katru gadu – tam ir pozitīvs efekts budžetā, tiek mazināta ēnu ekonomika. “Tas var būt sāpīgāks jautājums atsevišķās nozarēs tālāk no Rīgas, taču, ja vērtē Eiropas līmenī – mēs 10 gadus esam Eiropā, un mums nevar būt algas 200, 300, 400 eiro apmērā. Kas tie ir par uzņēmumiem,” vaicā Vilks.”

Rindkopa, kas parāda, cik maz Vilks saprot no ekonomikas un cik nepareizā vietā acīmredzami atradās visus šos gadus. Kas tie par uzņēmumiem, viņš vaicā – tādi paši, kādi citās jaunajās ES valstīs. Latvijas minimalā alga pakāpeniski kļūst par lielāko jaunajās ES valstīs pie vienas no mazākajamām ekonomikas veiktspējām. Rezultāts ir atvērtas ekonomikas klasika – bezdarbs vai cilvēki, kas gatavi darīt jebkuru verga darbu bez jebkādas aizsardzības, vai emigrācija. Igaunija un Polija pēc šiem apgalvojumiem abas ir ļoti nekompetentas valstis, kas neko nesaprot ne no eksporta, ne uzņēmējdarbības, vēl dumjākas ir Čehija un Slovākija, kas uztur lielu rūpniecību, jo arī neceļ minimālo algu neapdomīgi ar apgalvojumu par “10 gadus esam Eiropā”. Kopumā nosauktās valstis visas ir vēl dumjākas, jo neceļ minimālo algu ātros tempos krīzes apstakļos, taču mūs jau Krievijas krīze neskar, mums izaugsme no brīnuma.

Francija un Grieķija ir valstis, kur ES prasītās reformas burtiski nozīmē minimālās algas samazināšanu līdz ekonomikas veiktspējas reālam līmenim, lai samazinātu bezdarbu un nodrošinātu ekonomikas konkurētspēju. Var jau būt, ka Vilks iecerējis turpināt bezdarbnieku eksportu un uzlikšanu uz svešām pabalstu sistēmām, bet neizskatās, ka briti un vācieši sajūsminās par šādu iespēju, ja palasa viņu avīzes.

Daudzinātās darba devēju un darba ņēmēju organizācijas nepārstāv ne privātā sektora darbiniekus, ne vairākumu Latvijas uzņemumu, kas ir visai mazi un nodrošina lielāko daļu darba vietu, un tie visvairāk tiek skarti no šādām sovjetiskām muļķībām.

Protams, apkarot PVN shēmas, kas ir daudz lielāks ēnu ekonomikas iemesls, nepietiek ne vēlmes, ne, izskatās, spējas, vieglāk populistiski paziņojumi. Pēc rindkopas jāsaprot, ka cilvēki laukos jau nav cilvēki, jo tālāk no Rīgas, jo tie kļūst par lielākiem dzīvniekiem, necienīgajiem. Ir, protams, vēsturē arī tādas teorijas bijušas, tikai tādas teorijas nekad nav izvērtušās labi.

Dombrovskis varēs rakstīt Latvijai no Eiropas ieteikumus par nekompetentu ekonomisko politiku ar sliktām sociālām un nodarbinātības sekām, pie reizes norādot, kas tad būtu pareizas risinājums, kas ir neapliekamā minimuma palielināšana un daļas sociālā nodokļa segšana no citiem nodokļiem šai grupai, lai nabagie nemaksā lielākos nodokļus no sava ienākuma, izbeidzot ekonomikas un cilvēku dzīvju postīšanu, jo nekādus pabalstus savās idejās Vilka kungs nav ieprogrammējis. Taču pabalsti būs vajadzīgi papildus radītajam bezdarbam.

Jautājums, ko vajadzētu uzdot Vilka kungam, cik dienā jānopelna ar uzcenojumu veikalam laukos – Latgalē, Krievijas pierobežā, lai var atļauties vienu minimālo algu, cik tam japārdod preces? Vai jau pieņemts lēmums, ka Latgali Latvijai nevajag?

Vai reformas veselībā un izglītībā šādā garā nozīmētu – katrs maksā pats par veselību un izglītību? Iespējams, kaut ko sapratu nepareizi un Vilka kungs plāno savā fazendā nodarbināt milzu skaitu kalpotāju, kam maksāt minimālu algu, kas jau eorētiski ir paredzēta visvienkāršāko darbu veicējiem. Tad jau viss tā kā būtu kārtībā.

+9
-4
Atbildēt

22

    Ilze > Econ 23.10.2014. 21.25

    Ir jāspēlē visiem pēc vieniem noteikumiem. Ja minimālā alga ir vismaz iztikas minimuma (patiesā iztikas minimuma, nevis tā, kas balstās uz patēriņa grozu godmaņa laikā, kur, piemēram, ir paredzēts abonēt avīzi, bet internets nav paredzēts) līmenī, tad tā vajadzētu būt visā ES, citādi cilvēki muks uz turieni, kur par minimālo var izdzīvot arī realitātē, nevis tikai virruālās tabulās.

    +3
    -7
    Atbildēt

    0

    Ilze > Econ 23.10.2014. 21.56

    ES līgumus nevar mainīt. Tos var vai nu aizstāt ar citiem, vai grozīt. Vai pavisam atcelt.

    Problēma ar minimālo algu ir tāda, ka nupat jau arī eirozonas iekšienē ir radusies situācija, kad viena eirozonas valsts nodokļu un izmaksu ziņā ir “šveice”, kamēr cita – bangladeša (Latvija, piemēram, kur kaut kāds regulējums pastāv, bet tas ir aptuvens, kaut kāda minimālā alga arī, bet var “zem tās palīst”, kaut kāds sociālais nodrošinājums arī uz papīra eksistē, bet in real life ar to nepietiktu pat anorektiskam kaķim). Kā jums liekas, vai sociāli advancētās un patlaban turīgo līgā esošas valstis nesajūtas apdraudētas no tādu bangladešu puses? Un kā jums liekas, vai tādi “bangladešieši” nemuks, ja vien būs iespēja brīvi pārvietoties uz “šveici”?

    +3
    -5
    Atbildēt

    0

    Ilze > Econ 23.10.2014. 21.42

    Es zinu, tu vispār tūlīt nošausies, bet manis aprakstīto iemeslu dēļ ir politiķi, kas atbalsta ES mēroga minimālo algu. Un viņu nav nemaz tik maz. Un, nē, tie nav nabago valstu politiķi, tie drīzāk ir bagāto ES valstu politiķi, kuriem nākas tikt galā ar milzīgu imigrantu masu (tai skaitā nelegālajiem), kas spiež uz veselības aprūpes budžetu, izglītības budžetu utt.

    Es prognozēju, ka tuvāko 3 gadu laikā mums būs ar ES regulu noteikta minimālā alga visai ES.

    +3
    -5
    Atbildēt

    0

    Econ > Econ 23.10.2014. 21.10

    Ekonomikā savukārt ir savas ābeces patiesības, stāsts par minimālo algu ir viena no tām. Minimālo algu var pacelt kaut 10 reizes, tikai tiem dažiem, kas strādās būs ar kalpotāju darbu vai pabalstiem jānodrošina izdzīvošana pārejiem. Kas var “atļauties” – lauku skolas kurinātājs vai apkopēja, viņiem arī paredzēta minimālā. Diemžēl bezdarba apstākļos Maxima ir iedomājusies, ka arī kasierei, kur tomēr vajag zināšanas, pienākas minimālā alga. Kādēļ tā – tādēļ, ka kasierei nav citas izvēles – ies strādāt par to, ko piedāvā, vai būs uz ielas, savu vecāku pensijas. Latvijā faktiski pabalsti Rietumu pasaules izpratnē nepastāv, Rietumu pasaulē pabalsti nodrošina, ka cilvēki nepieņem pirmo, kas pagadās. Pārāk daudz populistiski un raudulīgi mīti apvīti ap šīm tēmām. Diemžēļ tos rada cilvēki, kas nemaz iedomāties nevar, ka daudzi tā arī dzīvo, un vēl mazāk mītu radītājiem interesē, kā tie, uz kuriem beigās šie lēmumi attiecas un kas paliek bez darba vai tēlo, ka strādā pusslodzi, strādajot beigās faktiski divas, pēc tam dzīvo. Jo ir taču tik ērti no vienas puses pagaudot, cik šausmīgi strādāt par minimālo algu, no otras, ka dzīvo no pabalstiem, kuru nav. …un cilvēki tikai turpina izbraukt.

    +4
    -5
    Atbildēt

    0

    Normunds > Econ 23.10.2014. 22.42

    Vilks pareizi saka – tā ir pelēkā nauda, iespēja nemaksāt nodokļus par zināmu daļu darbinieku algu.

    ==============

    Kas tā vispār ir par šizofrēniju, ka no minimālās algas ir jāmaksā nodokļi?

    +1
    -2
    Atbildēt

    0

    Ilze > Econ 23.10.2014. 23.12

    Bet tā mākslīgi zemā minimālā nav nekāda panaceja tiem laukiem. Drīzāk valsts līmenī ir jānosaka kaut kādās, nezinu, lauku zonu kategorijas, kur piemēro atsevišķus un diferenciētus nodokļus, pamatojoties uz attiecīgo teritoriālo vienību situāciju.

    +1
    -2
    Atbildēt

    0

    Edgars Avotiņš > Econ 23.10.2014. 23.47

    Nu nez – kas labāk – saņemt mazu minimālo, vai nesaņemt vispār nekādu?

    Es gan teiktu, ka Latvijā ir mākslīgi liela minimalā alga. Pameģini uzražot un pārdot kautko, lai nopelnitu naudu tai minimālajai algai ar visiem nodokļiem.

    Nemaz nav tik vienkārši (ja vien nav blats valsts vai pašvaldības pasūtījumos)

    +1
    -1
    Atbildēt

    0

    edge_indran > Econ 24.10.2014. 10.38

    ——-klusais:”(..) Kāda jega ir…….”

    ===============================================================================

    IR jēga;- a kurš vēl nav apjēdzis un par pārmērīgām “represijām” pļāpā – tam palīdzēs pie jēgas nonākt, lai no “muļķa laišanu” izārstētos:

    “Jezdakovas aizturēšanas iemesls varētu būt saistīts ar kādu PVN izkrāpšanas gadījumu, ceturtdien, norādot uz tā rīcībā esošo informāciju, vēstīja Latvijas Televīzijas raidījuma “Panorāma”.

    http://www.delfi.lv/news/national/politics/jezdakova-iesniedz-atlugumu-un-pamet-vid.d?id=43574821#ixzz3H2u0sifw

    0
    0
    Atbildēt

    0

    Normunds > Econ 23.10.2014. 22.53

    Bet ja samazinātu nodokļus minimālajai algai, vai tos vispār noņemtu, Tevis aprakstītās problēmas nebūtu.

    +2
    -2
    Atbildēt

    0

    puika > Econ 24.10.2014. 00.42

    Min. algu var celt reizē ar neapliekamo minimumu un IIN samazinājumu. Tad tas neko nemainītu darba devējam. Budžetu iesākumā būtu grūtāk savākt.

    Taču, ja kādā sapņu brīdī min. alga izaugtu līdz tam, ka tās saņēmējs var pirkt preces un pakalpojumus kaut nedaudz virs izdzīvošanas minimuma, tad, manuprāt, tas varētu stimulēt ekonomiku.

    +1
    -1
    Atbildēt

    0

    Normunds > Econ 23.10.2014. 22.33

    neapliekamā minimuma palielināšana un daļas sociālā nodokļa segšana no citiem nodokļiem šai grupai, lai nabagie nemaksā lielākos nodokļus no sava ienākuma, izbeidzot ekonomikas un cilvēku dzīvju postīšanu, jo nekādus pabalstus savās idejās Vilka kungs nav ieprogrammējis. Taču pabalsti būs vajadzīgi papildus radītajam bezdarbam.

    —————–

    Nedēļas komentārs!

    +1
    -1
    Atbildēt

    0

    Normunds > Econ 23.10.2014. 22.35

    Ilze Kategoriski nepiekrītu Econ viedoklim, ka zemas minimālās algas noturēšana varētu mazināt bezdarbu un emigrāciju

    ———–

    Nevajag aizmirst, ka uz to minimālo algu ir milzu nodokļi.

    +1
    -1
    Atbildēt

    0

    Ilze > Econ 23.10.2014. 22.26

    Nezinu, kas notiek paklusām, bet aizvien ir spēkā ES līgumi, kas paredz brīvu darbaspēka pārvietošanos. Eirozonas valstīs – 100%, bez iespējām noteikt izņēmumus (kas ir normāli, ja ir viena valūta). Izņēmumus var noteikt tās ES valstis, kuras nav eirozonā. Dažas (piemēram, Lielbritānija) šo iespēju nekad neizmantoja (atgādinu, Lielbritānija bija pirmā valsts, kura ES jaunpienācējas Latvijas valstpiederīgajiem nenoteica ierobežojumus attiecībā uz iespēju strādāt un legāli dzībot UK). Pieļauju, iemesli bija ekonomiski, nevis emocionāli.

    +4
    -4
    Atbildēt

    0

    Econ > Econ 23.10.2014. 21.47

    Ar regulu nē, jo tam būtu jāmainai ES Līgums, taču kaut ko tādu noteikti varētu noteikt. Tikai diskusija vismaz starptautiskajā ekonomikas presē vienmēr bijusi par kādu piesaistes lielumu, piemēram, kādam procentam no vidējās algas, ne absolūtam lielumam. Latvija jau tagad ir šādu procentu augšgalā pēc statistikas, kas neko labu neliecina par darba vietu (ar darba līgumu un sociālām garantijām, ne mistiskās firmelēs vai darba stundu uzskaitē) skaitu apkopējām, krāvējiem un kurinātajiem. taču viņi arī ir cilvēki, kuriem ir ģimenes un būtu jāsaņem pilna alga, ne graši, kas sanāk par “stundām”.

    +3
    -3
    Atbildēt

    0

    Econ > Econ 24.10.2014. 13.05

    Atbilde uz “Min. algu var celt reizē ar neapliekamo minimumu un IIN samazinājumu. Tad tas neko nemainītu darba devējam.”

    Galvenais darbaspēka izmaksas uz vienu cilvēku un cik cilvēks saņem uz rokas. Ekonomikas klasika pasaka, ka nodokļus vienalga kā nosauktus samaksās tas, kas nevar atteikties no šī darba – nabadzīgais, ja tādu daudz, kas gatavi strādāt par dažiem eiro. Pārliecība par minimālo algu kā ēnu ekonomikas mazināšanas instrumentu drīzāk iederas Padomju telpā. Ja, protams, vēlme pievienoties Eirāzijas Savienībai, tad vislabāk uzreiz noteikt algas visiem katrā profesijā, citādi 80% drīz saņems līdz minimālajai šādā garā ar tādu celšanu. Minimālā alga ar lielu nodokli ir liela muļķība, jo cilvēkiem vairs neatmaksājas strādāt, transportam vairāk iztērējas. Liela minimālā alga ar lielu nodokļu slogu ir vēl lielāka muļķība, jo ne tikai neatmaksājas, bet arī darba vietu vienkāršo darbu veikšanai vairs nav, ir tikai “stundu” strādāšana, vergošana.

    +1
    0
    Atbildēt

    0

    klusais > Econ 24.10.2014. 10.43

    edge – kas paradoksāli , tad VID darbinieki ,kas pazīst drēbi zin stastīt , ka tas ko inkriminē Jezdakovai nevarētu būt iespējams bez Petersones iesaistes :)

    +1
    0
    Atbildēt

    0

    Normunds > Econ 23.10.2014. 22.41

    Sorry, ka tik vienkārši skaidroju ābeces patiesības, bet Latvijas problēma (un lielākā problēma) ir gigantiskā pelēkās ekonomikas daļa.

    ================

    Latvijas lielākā problēma ir gigantiski nodokļi uz maziem ienākumiem un pilnīgs to iztrūkums uz lieliem. Ja minimālā alga netiktu aplikta ar nodokļiem vispār, daudzas ekonomikas problēmas atrisinātos pašas par sevi. Būtībā minimālā alga ir aptuveni 430 eiro, bet valsts uzliktie nodokļi to padara par aptuveni 250 eiro uz rokas un rezultātā cilvēks par to naudu neko nevar nopirkt, ir jābēg prom.

    +3
    -2
    Atbildēt

    0

    klusais > Econ 24.10.2014. 09.58

    Vilka un Dombrovska lielākā problēma ir tā , ka viņi paši nav strādājuši mazajā biznesā un nesaprot tā funkcionēšanu un problemas Latvijas apstākļos ar stipri ierobežotu iekšējo tirgu.

    Vilka vēl viena problema , kas ir izzīmējusies – viņš īsti nespēj novērtēt cilvēkus. Tipiskākais piemērs ir situācija ar Pētersoni VIDā … Viņš viņu ceļ debesīs , bet neredz tās problemas , ko viņa ir ienesusi VIDā . VIDs šobrīd ir daudz vairāk represīvs kļuvis attiecībā pret nodokļu maksatājiem kā tas bija Jezdakovas laikā … un problema ir priekšniecības uzstādijumos. VID vērsts uz letām akcijām – ka piemēram autoservisu trenkāšana , kamēr regulāri viņu degungalā zog PVN un to viņi pamana ar nokavēšanos . Kāda jega ir 800 auditoriem trenkāt 800 servisus, ja daudz lielāku rezultatu dotu videji divu PVN shēmu gadā , kas katra izkrāpj pa padsmit miljoniem EUR , novēršana ?

    +2
    0
    Atbildēt

    0

    Ilze > Econ 23.10.2014. 20.12

    Kategoriski nepiekrītu Econ viedoklim, ka zemas minimālās algas noturēšana varētu mazināt bezdarbu un emigrāciju. Arī man ir jautājums – kas tie par uzņēmumiem, kas maksā minimālo. Un kas tie par darbiniekiem, kas var atļauties par Latvijas minimālo strādāt (ja vien tiešām, tiešām un patiešām saņem tikai minimālo un neko aploksnēs). Vilks pareizi saka – tā ir pelēkā nauda, iespēja nemaksāt nodokļus par zināmu daļu darbinieku algu. Un tur sākas lavīna – ja es audzēju redīsus un mans kaimiņš audzē redīsus, kurš var atļauties redīsus pārdot lētāk – tas, kurš darbiniekiem maksā godīgi visu algu oficiāli, vai tas, kurš šmaucas (attiecīgi viņam ir iespēja piesaistīt labākus darbiniekus, kuri realitātē saņem vairāk) + arī tirgū ar lētāku cenu izkonkurēt to, kurš ir godīgs algu maksātājs. Sorry, ka tik vienkārši skaidroju ābeces patiesības, bet Latvijas problēma (un lielākā problēma) ir gigantiskā pelēkās ekonomikas daļa.

    +8
    -6
    Atbildēt

    0

    Ēriks > Econ 24.10.2014. 00.07

    Ar mazu minimālo tu drīz vairs nevarēsi atļauties mājokli un ūdeni no krāna,par elektrību un siltumu nemaz nerunājot;un labierīcības tuvējā parkā aiz bērza.

    Dažos ciemos uztaisīja jaunu kanalizācijas sistēmu,bet iedzīvotāji neslēdzas klāt,nav par ko samaksāt.

    +2
    0
    Atbildēt

    0

    Edgars Avotiņš > Econ 23.10.2014. 22.43

    Ilze – būtiski paceļot Minimalo algu, radīsies situacija, ka lauku iztuksošanās ļoti strauji paātrinasies:

    Likvidēsies sīkās darbavietas pie privātuzņēmejiem – mazie gaterīši, malkas skaldīšana, pakalpojumu sniegšana (ceļu tīrīšana), veikaliņi … rezultāta laukos varēs dzīvot tikai turīgi zemnieki, kas nodarbinās sevi pašu un uz veikalu aizbrauks 1x nedēļā uz 50km attalo pilsētu.

    Rezultats būs ļoti tuksi lauki.

    Vai tas mazinās ēnu ekonomiku – … sakuma nē. Sakumā šie cilvēki vairs nesaņems minimalo algu, bet gan visu aploksnē. Ilgtermiņā … jā – bet nevis “baltās” ekonomikas virzienā, bet gan ekonomika tiks likvidēta kopumā, gan baltā, gan pelēkā.

    Pirms kautko šādu darīt, vajag vismaz sagatavot nelielās pilsētas šo mūkošo laucinieku uzņemšanai – dzīvesvietas un darbavietas. Ja šo neizdarīs, tad tas mūkošaus laucinieks kā pametīs savu māju, tā uz Lidostu prom – un atpakaļ uz Latviju jau nu lielakā daļa vairs neatbrauks. Tās būs latviskas Latvijas beigas.

    +2
    0
    Atbildēt

    0

    Econ > Econ 23.10.2014. 22.19

    No teorijas – viņu uzņēmumiem peļņai īsti nav atšķirības vai darbinieki par mazāku algu strādā Rietumos vai Rietumi veido rūpnīcas te un ražo ar mazākām algām. Latvijai gan ir, vispār jau viņiem arī, jo palicis pārāk populistiski, tādēļ paklusām ievieš noteikumus, lai var aizdeportēt Austrumeiropas darbiniekus, kad vairs nebūs vajadzīgi, atstājot bez sociālām garantijām. Alternatīva, protams, vienmēr ir Vjetnama un līdzīgas valstis. Latvija konkurē ar darbaspēka izmaksām, tāpat kā Spānija, visu nosaka produktivitātes un algas attiecība, produktivitātes pieaudzēšanai vajag ilgu laiku. Viņi pabalstus Latvijas bezdarbniekiem izvairīsies maksāt – gan tiem, kas paliks bez darba lielas minimālās algas dēļ, gan tiem, ko atdeportēs. Katra valsts cīnās par sevi.

    +4
    -1
    Atbildēt

    0

@

Komentāri nav iespējoti šim rakstam

Saņem svarīgākās ziņas katru darba dienas rītu