Pasaulslavenais vijolnieks Gidons Krēmers (67) izstāsta, kāpēc veltījis koncertu Ukrainas krīzei
Latvijas mūzikas cienītāji var justies laimīgi, ka Gidons Krēmers ir savējais. Viņš ir viens no spilgtākajiem un daudzpusīgākajiem vijolniekiem pasaulē, un, par spīti ārpus Latvijas pavadītajiem gadu desmitiem, Rīgā dzimušais Krēmers vēl aizvien izjūt spēcīgu saiti ar dzimteni un bieži uzstājas pie mums ar paša dibināto kamerorķestri Kremerata Baltica. 12.oktobrī viņš uz Cēsu koncertzāli atveda pasaules pianisma dīvu Martu Argeriču. Viņas kopā ar Krēmeru un Kremerata nospēlētais koncerts klātesošajiem atstāja neizdzēšamu iespaidu.
Taču šoreiz, taujājot par iespēju Krēmeru intervēt, jautājumu saraksta galvgalī bija nevis māksla, bet gan politika vai drīzāk mākslinieka attiecības ar to. Septembrī viņš kopā ar Kremerata Drēzdenē spēlēja koncertu ar nosaukumu Mana Krievija, veltītu Ukrainas krīzei. Pēdējos gados mākslinieku attieksme pret Krievijā notiekošo kļuvusi par aizvien svarīgāku jautājumu Latvijā. Gribam zināt dažādu popmūzikas zvaigžņu viedokli par Pussy Riot tiesāšanu, diskutējam par aktieru un teātru izvēlēm uzstāties vai neuzstāties Krievijā, vērtējam komponista Imanta Kalniņa labvēlību pret Putinu. Jaunākais pavērsiens šajā stāstā ir Kremļa lēmums aizliegt iebraukšanu valstī režisoram Alvim Hermanim.
Ar Krēmeru sarunājos mašīnā, kas viņu veda no Rīgas lidostas uz Cēsīm. Daudz parunājām arī par mūziku, tomēr pašlaik aktuālākais un svarīgākais šķiet pēc iespējas plaši atspoguļot Krēmera domas par mākslinieka atbildību pret patiesību.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.