Pilsētas būvvalde un Satiksmes departments neatzīst zīmes iekļaušanu kultūras pieminekļu sarakstā
Divas Rīgas domes struktūrvienības – Satiksmes departaments un Rīgas pilsētas būvvalde – nepiekrīt Latvijas galvaspilsētas Rīgas robežzīmes – objekta “Rīga” – iekļaušanai Valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu sarakstā, ziņo LETA.
Abas iestādes sniegušas atbildes Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijai (VKPAI) par robežzīmes “Rīga” iekļaušanu kultūras pieminekļu sarakstā. Kā pastāstīja VKPAI Juridiskās un pieminekļu uzskaites daļas pārstāve Līga Ābele, atbildes bijušas izteikti noraidošas.
Ābele teica, ka dome izteikusi bažas par papildu izmaksām, kas pašvaldībai varētu rasties, robežzīmei kļūstot par aizsargājamu mākslas pieminekli. Ābele skaidroja, ka līdz šim robežzīme varēja “vienkārši stāvēt”, bet tagad tās īpašnieka – Rīgas domes – uzdevums būs to saglabāt nākamajām paaudzēm.
Rīgas domes Satiksmes departamenta pārstāve Ilze Dišlere teica, ka, izvērtējot VKPAI vēstuli “Par dizaina objekta “Rīga” iekļaušanu Valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu sarakstā”, departamenta pārstāvji konstatēja, ka tajā nav minēts normatīvo aktu pamatojums objekta iekļaušanai valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu sarakstā, nav norādīts, kādai kultūras pieminekļu tipoloģiskajai grupai un kādai vērtību grupai saskaņā ar attiecīgajiem Ministru kabineta noteikumiem, pēc VKPAI domām, būtu pieskaitāms minētais objekts. Pamatojoties uz minēto, departamenta pārstāvji nepiekrīt objekta “Rīga” iekļaušanai Valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu sarakstā.
Dišlere arī informēja, ka, novietojot sirsniņu objekta garumzīmes vietā, departaments nav pārkāpis autortiesības, jo Valdis Celms – objekta autors, kura autortiesības departaments neapšauba, – 2009.gada intervijā laikrakstam “Diena” ir izteicis varbūtību, ka autora izstrādāto objektu “varētu dažādi apspēlēt svētkos”.
Dišlere skaidroja, ka Rīgas domes Satiksmes departaments, pamatojoties uz šo aicinājumu, par godu Mātes dienai un Bērnu aizsardzības dienai un par godu Rīgai kā Eiropas kultūras galvaspilsētai lēma izmainīt garumzīmes formu, pārveidojot par sirds simbolu Latvijas karoga krāsā. Šo pamatojumu departaments ir nosūtījis vēstulē Kultūras ministrijai.
Ceturtdien, 16.oktobrī, notiks VKPAI komisijas sēde, lai vērtētu abu Rīgas domes struktūrvienību paustos argumentus. “Provizoriski atbildēs nav tādu argumentu, kas spiestu inspekciju mainīt domas un neiekļaut robežzīmi “Rīga” kultūras pieminekļu sarakstā,” norādīja Ābele.
Jau ziņots, ka VKPAI Kultūras pieminekļu uzskaites komisijas sēdē ir pieņemts lēmums piešķirt kultūras pieminekļa statusu robežzīmei “Rīga”, kas nozīmē, ka šo objektu nebūs iespējams mainīt.
Kā iepriekš stāstīja VKPAI vadītājs Juris Dambis, domei par ieceri ir tiesības izteikties, bet tās viedoklis nav izšķirošs. “Gala lēmumu pēc pašvaldības atbildes pieņems kultūras ministre. Kultūras pieminekļa statuss robežzīmei stāsies spēkā pēc lēmuma izsludināšanas oficiālajā izdevumā “Latvijas Vēstnesis”. Pēc tam arī varēs notikt objekta atgriešana sākotnējā stāvoklī,” iepriekš skaidroja Dambis.
Jau ziņots, ka Kultūras ministrija (KM) vērsusies Rīgas domē ar aicinājumu novērst mākslinieka Valda Celma personisko tiesību uz darba neaizskaramību pārkāpumu, atjaunojot sākotnējā izskatā mākslinieka 1980.gadā izveidoto robežzīmi “Rīga”. Pie domes priekšsēdētāja Nila Ušakova (SC) vērsušās arī vairākas sabiedrībā zināmas personas, publiskā vēstulē paužot protestu pret Rīgas vizuālās zīmes “izkropļošanu un banalizēšanu”, kā arī pret autortiesību pārkāpumu un latviešu valodas pareizrakstības ignorēšanu.
Valsts valodas centra (VVC) pārstāvji uzskata, ka sirsniņa, kas uz Rīgas uzraksta lietota garumzīmes vietā, nav garumzīme, un piemērojis sodu Rīgas domes Satiksmes departamenta direktora pienākumu izpildītājam Krišjānim Peteram (“Saskaņa”) par garumzīmes aizvietošanu ar sirsniņu uzrakstā “Rīga”, noformējot administratīvā pārkāpuma protokolu, kas paredz naudas sodu 35 līdz 140 eiro apmērā.
Sirsniņa Rīgas karoga krāsās – gaiši zilā un baltā – uz Rīgas uzraksta burta “Ī” garumzīmes vietā tika novietota šopavasar. Vasaras nogalē tā tika pārkrāsota Latvijas valsts karoga krāsās. Ušakovs sociālajā tīklā “Twitter” uz to reaģēja, ierakstot, ka nezināmo aktīvistu pārkrāsotā garumzīme izskatoties labi un lai tā arī paliekot.
Ušakovs iepriekš norādījis, ka sirsniņas uz Rīgas uzraksta burtiem ir pagaidu projekts. Pašreizējā izskatā ar Latvijas karogam atbilstošo sarkanbaltsarkano krāsojumu sirsniņas uz Rīgas burtiem atradīsies līdz valsts svētkiem 18.novembrī. Pēc tam tikšot gaidīti atbildīgo amatpersonu ierosinājumi par burtu izskatu. Ušakovs neizslēdza, ka uz burtiem varētu atgriezties garumzīmes, kas “ir akurāti noliktas noliktavā”.
Komentāri (42)