Viens no uzņēmuma Transparence lielākajiem projektiem Latvijā ikdienā redzams katram rīdziniekam un pilsētas viesim. Tā ir Nacionālās bibliotēkas stikla fasāde un jumta smaile, kurā tagad spoguļojas Rīga
Nerunāsim tik daudz par pagātni, labāk vairāk par nākotni – jau pašā sarunas sākumā saka Transparence ražošanas vadītājs un valdes loceklis Agris Līdaka. Izrādās, šoruden uzņēmumā iecerēta vērienīga rekonstrukcija, kuras laikā plānots investēt aptuveni 3,8 miljonus eiro jaunu iekārtu iegādē un būvniecībā. Ar LIAA starpniecību iekārtu iegādi līdzfinansēs no ES fondiem. Iespējams, žurnāla iznākšanas laikā rekonstrukcija jau būs sākusies. Nākamajā gadā, kad to pabeigs, 500 kilometru rādiusā nebūs neviena lielāka un labāka šīs nozares uzņēmuma, sola Līdaka.
Tomēr, neraugoties uz apņemšanos likt pagātni mierā, sarunas laikā to nāksies pieminēt ne reizi vien, mēģinot noskaidrot, kā viens no lielākajiem pašmāju stikla pakešu un stikla fasāžu ražotājiem spējis rast savai produkcijai noietu arī Zviedrijā, Somijā, Igaunijā, Baltkrievijā, Beļģijā un citās Eiropas valstīs. Nereti objektos, kas ar savu vērienu vai sarežģītību daudz neatpaliek no Gaismaspils Rīgā.
Aisberga neredzamā daļa
«Manuprāt, tehnoloģiski Tranparence vienmēr bijusi nozares līderis,» uzskata Līdaka, kurš šeit sācis strādāt 2010.gadā. Pirms tam viņa darbavieta bijusi citā lielā stikla apstrādes uzņēmumā – UPB Stikla centra Rīgas ražotnē. Kaut gan Agris studējis LU un maģistra grādu ieguvis vadībzinātnē, ar stiklu viņš strādā jau gandrīz 15 gadus, tāpēc nenoliedzami zina, ko runā.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.