Emigrācija mazinās, tomēr sabiedrība turpinās novecot 4

Foto: travelnet.lv
Lija Strašuna
Print Friendly, PDF & Email

Ko rāda migrācijas saldo un demogrāfiskās tendences

Jaunākie Centrālās statistikas pārvaldes dati rāda, ka emigrācijas plūsma vēl arvien saglabājas ievērojama – pērn turpat 23 tūkstoši iedzīvotāju, lai arī pakāpeniski tā kļūst mazāka – 2012.gadā tā bija ap 25 tūkstošiem, 2011.gadā – ap 30 tūkstošiem. Jāteic, ka arī 2000.-2001.gadā, proti, pirms iestāšanās Eiropas Savienībā, burbuļa un krīzes gadiem emigrācija bija nedaudz virs 20 tūkstošiem cilvēku gadā.

Protams, tas ir daudz, un likumsakarīgi, ka lielākā daļa no emigrantiem ir ekonomiski aktīvajā vecumā. Tajā pat laikā pozitīvi, ka emigrācijas plūsma tomēr mazinās. Migrācijas saldo pērn gan bija negatīvāks nekā 2012.gadā, jo arī imigrācija bija mazāka. No imigrantiem 37% pērn bija latvieši, 2012.gadā – 47%, proti, emigranti, kas atgriezās atpakaļ. Pērn tādu gan bija turpat uz pusi mazāk – ap 3000 – nekā 2012.gadā.

Jāuzsver, ka migrācijas plūsmas ir Centrālās statistikas pārvaldes novērtējums, bet, visticamāk, tās atspoguļo galvenās tendences, un tās noteikti jāskata kopā ar demogrāfiskām tendencēm. Emigrācija turpinās lēnām samazināties, tomēr arī darbaspējīgo iedzīvotāju skaits turpinās sarukt, un sabiedrība turpinās lēnām novecot. Ko tas nozīmē?

Lauki un ekonomiski vāji reģioni, visticamāk, novecos straujāk, arī iedzīvotāju skaits tur saruks ātrāk.

Darbaspēks un ekonomiskā aktivitāte aizvien izteiktāk koncentrēsies ap nelielu skaitu ekonomiski spēcīgu pilsētu. Publiskā infrastruktūras un pakalpojumu kvalitāte un pieejamība kļūs sliktāka. Darbaspējīgo skaita sarukums un ēnu ekonomika palielinās nabadzības risku vecāka gadagājuma iedzīvotājiem un apdraudēs pensiju sistēmas ilgtspēju…

Šīs tendences var mīkstināt un mazināt to negatīvo ekonomisko efektu, izveidojot uz strauju un ilgtspējīgu izaugsmi vērstu uzņēmējdarbības vidi, apdomāti un reālistiski plānojot reģionālo attīstību un atbalstot dzimstību, kā arī reālistiski vērtējot imigrācijas politiku. Lai mazinātu emigrāciju un veicinātu iedzīvotāju atgriešanos, ekonomikas izaugsmes tempam jābūt noturīgi straujam. Tas nozīmē, ka jāuzlabo iedzīvotāju iesaiste darba tirgū un jākāpina darba ražīgums.

Lija Strašuna ir ”Swedbank” vecākā ekonomiste.

Komentāri (4)

piziks 27.07.2014. 16.56

Strašunas k-dze, godīgāk un precīzāk būtu teikt: valsts eksportējamā darbaspēka rezerves samazinās. Ne Finansu ministrijas, ne VID jaunāko laiku iniciatīvas neliecina, ka valsts kaut ko vēlētos attīstīt Latvijas iekšpusē.

Un, ja agrāk tika eksportēt vienīgi darbaspēks, tad nu jau tiek eksportēti — no Latvijas izspiesti, citām ES dalībvalstīm uzspiesti — arī C hepatīta slimnieki. Ņemot vērā LV varturu attieksmi pret Latvijas aizsardzību, — nepildot saistības ar NATO partneriem — Latvijas, iespējams, diezgan mērķtiecīgi tiek pārveidota par ES veģetantu, parazītvalsti. Ceransm ka rdenī vēlētāji pacentīsies piweradīt, ka nav mierā ar tādu valdības rīcibu un tādām valdībām.

+1
0
Atbildēt

0

카지노사이트 쿠폰 14.07.2019. 16.41

… [Trackback]

[…] Here you can find 15070 more Info to that Topic: ir.lv/2014/07/24/emigracija-mazinas-tomer-sabiedriba-turpinas-novecot/ […]

0
0
Atbildēt

0

kadrija 28.07.2014. 16.44

Paldies par rakstu. Svarīgi būtu runāt par īstermiņa un ilgtermiņa risinājumiem. Īstermiņā stimulēt ‘palikšanu’vai re-emigrāciju. Ilgtermiņā dzimstību. Proti, dzimstības pieaugums’ šeit un tagad neko īsti nemaina. Darba tirgus vajadzības šie cilvēki risinās tikai pēc 18. gadiem, 2034 gadā.

0
0
Atbildēt

0

Saņem svarīgākās ziņas katru darba dienas rītu