Māja par kažoku • IR.lv

Māja par kažoku

5
«Piebalgā cilvēkiem patīk izmantot reljefu — būvēt uzkalnītē, ar augstiem pamatiem. Vismaz puse Vidzemes zemnieku 19.gs. vidū būvēja mājas pēc Pēterburgā izstrādātiem paraugprojektiem,» stāsta sociālantropologs Klāvs Sedlenieks.
Ieva Puķe

Šovasar stāstām par pilsētniekiem, kas iekopuši vasaras mājas. Ko rīdzinieki meklē un atrod laukos? Sociālantropologa Klāva Sedlenieka vecāki bija vieni no pirmajiem rīdziniekiem, kas pirms 40 gadiem iegādājās īpašumu Piebalgā. Latvijas lauki neizmirst, bet pārveidojas – viņš var teikt pēc paša pieredzes

Interesanti, ka cilvēki, kuri visvairāk uztraucas par lauku izmiršanu, bieži vien ir pilsētnieki, kas no laukiem aiztinušies projām – sociālantropologs Klāvs Sedlenieks pieskaras problēmai, par kuru viņa nozarē pašlaik tiek krustoti šķēpi. 

«Mums, pilsētniekiem, patīk aizbraukt uz laukiem un redzēt, ka tur ir dzīvība. Jo tas kaut kādā veidā uztur mūsu latviskumu. Ja lauki iznīkst, tad mums ir tāda sāpe!… Tomēr šīs rūpes ir diezgan divkosīgas,» viņš pagriež sarunu pavisam citā virzienā. «Uztraucamies, ka Latgalē izmirst ciemi, bet netaisāmies tur pārvākties. Gribam, lai kāds cits dzīvo tajos laukos.»

Klāva latviskuma «pote» ir lauku mājas Čolēni attālā Piebalgas nostūrī. Elektrība, protams, te ir, bet pa putekļainu zemesceļu no tuvākās apdzīvotās vietas, Inešu centra, jāmēro kilometri trīs. Klāvs iepazīšanās ekskursijā pa 19.gadsimta vidus guļbūvi ved basām kājām. 

Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:


Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.

Saņem svarīgākās ziņas katru darba dienas rītu