Finanšu pakalpojumu eksports var kļūt par izaugsmes stūrakmeni

Biznesam jāļauj attīstīties brīvi

Tas, ka ekonomiskā recesija valstī ir beigusies, nenozīmē, ka varam nedomāt par turpmāko valsts attīstību. Ir skaidrs, ka Latvijai ar nepilniem diviem miljoniem iedzīvotāju nav iespējams konkurēt ražošanas eksportā ar lielajām Eiropas valstīm. Taču joma, kurā tas ir iespējams, ir finanšu pakalpojumu eksports.

Vairāk nodokļu ieņēmumu Finanšu pakalpojumu eksports vienkāršoti nozīmē to, ka kādā valstī izveidoti finanšu pakalpojumi tiek piedāvāti citās valstīs. Kā spilgtāko piemēru var minēt Ziemeļvalstu bankas, kuras Baltijā izveidojušas meitas uzņēmums un piedāvā tieši tādus pašus pakalpojumus kā mājas valstīs. Vispirms vēlētos akcentēt trīs galvenos ieguvumus no tā, ja valstī tiek un ir attīstīts finanšu pakalpojumu eksports. Pirmkārt, tās ir jaunas darba vietas, otrkārt, nodokļu ieņēmumi, treškārt – valsts prestiža celšanās starptautiskajā biznesa vidē.

Darbavietu kontekstā noteikti ir jāpiemin, ka primāri papildus iespējas atrast darbu ir finanšu sektora speciālistiem, bet ne tikai, jo šīs jomas uzņēmumi izmanto, piemēram, IT, juridiskos, reklāmas un sabiedrisko attiecību ārpakalpojumus, tādējādi sekmējot arī citu nozaru attīstību un jaunu darbavietu rašanos. Valsts līmenī tas savukārt nozīmē nodokļu ieņēmumu palielināšanos. Taču jāatzīmē vēl viens būtisks faktors un tā pozitīvā ietekme finanšu pakalpojumu eksporta kontekstā. Tā kā uzņēmuma mātes kompānija atrastos Latvijā, tad arī peļņa nonāk tieši šajā valstī, bet peļņas nodoklis – valsts budžetā.

Ja valsts mērķtiecīgi attīstīta finanšu pakalpojumu eksporta nozari un uzlabo valsts tēlu ārvalstu investoru skatījumā, tas liecina par divām būtiskām lietām. Pirmkārt, konkrētajā valstī ir attīstīta ekonomika. Otrkārt, arī politiskā līmenī viss ir kārtībā un politiķi neiejaucas biznesā, ļaujot tam attīstīties saskaņā ar brīvā tirgus principiem.

Nemainīgi augsta latiņa Līdzīgi kā citās dzīves jomās – piemēram, ja redzu, ka draugam ir konkrētās markas automašīna, kas kalpo labi, visticamāk, arī es apsvēršu tādas iegādi, nevis pirkšu automašīnu, par kuru neko nezinu. Tas nozīmē – jo vairāk eksportētspējīgu uzņēmumu ir mums pašiem, jo vairāk investīciju valsts var piesaistīt.

Tieši finanšu pakalpojumu sektors ir tas, kurā Latvijai ir liels potenciāls izdevīgās ģeopolitiskās situācijas dēļ.

Mēs atrodamies starp Eiropu un NVS valstīm un varam savus finanšu pakalpojumus piedāvāt kā vieniem, tā otriem. Vēl viena būtiska lieta – ir viegli pateikt “kļūsim par finanšu pakalpojumu eksportētājvalsti”. Taču realitātē tas var būt pietiekami sarežģīti, un to pierāda arī ”4finance” pieredze, strādājot ārvalstu tirgos. Tas ir liels izaicinājums, jo uzņēmumam ir jāieiet nezināmā tirgū ar virkni dažādu riska faktoru. Tāpēc galvenais balsts ir savu pakalpojumu nodrošināšana nemainīgi augstā kvalitātē.

Lielu lomu spēlē arī vietējo iedzīvotāju ieradumi – ja Latvijā vairāk nekā 90 procenti cilvēku naudu no nebanku kreditētājiem izvēlas aizņemties internetā, tad, piemēram, Polijā, izplatīta naudas aizņemšanās tam īpaši paredzētos kioskos.

Mazāk traucēt Kā rīkoties labāk, sākot piedāvāt savu pakalpojumu citā valstī, ir uzņēmuma kompetencē, taču arī valsts var atbalstīt savus uzņēmējus. Valstiskā līmenī to var sekmēt, piemēram, nodokļu atvieglojumi. Latvijā tādu gan nav, un, visticamāk, tuvākajā laikā arī nebūs, tādēļ šobrīd viss ir pašu uzņēmēju rokās.

Labs ir Igaunijas piemērs ar 0% reinvestētas peļņas nodokli, kas var palīdzēt gan pašmāju tirgus attīstībai, gan biznesa eksporta potenciāla veicināšanai.

Ja uzņēmējs var reinvestēt peļņu uzņēmumā, par to nemaksājot uzņēmuma ienākuma nodokli (UIN), tad iespēja, ka viņš to darīs, ir daudz lielāka. Jānorāda, ka valsts īstermiņā neiegūto UIN atgūs vidējā termiņā ar uzviju biznesa vides attīstības dēļ, kas sev līdzi pavilks arī kopējo ekonomikas attīstību un iekšzemes kopprodukta pieaugumu.

Ņemot vērā, ka Igaunijā šī sistēma strādā, tāda būtu jāizveido arī Latvijā, jo tas motivētu uzņēmējus vairāk ieguldīt attīstībā, nevis izņemt peļņu dividendēs. Tas, savukārt, nozīmē jaunas darba vietas un nodokļu ieņēmumu palielināšanos. Pašlaik daļa komersantu nav motivēti maksāt UIN, un, kā liecina informācija publiskajā telpā, ir radīta sistēma, kas, uzrādot neesošus zaudējumus, ļauj no tā izvairīties. Uzskatu, ka politiskajā līmenī ir jādomā ne tikai par to, kā piepildīt valsts budžetu tagad un tūlīt, bet gan ilgtermiņā, nākot pretim uzņēmējiem.

Par spīti tam, ka būt par finanšu pakalpojumu eksportētāju nav vienkārši, ir piemēri, kas parāda, ka galvenais ir neapstāties savā attīstībā, jo jāatceras, ka Latvijā izaugsmes griesti ir diezgan zemi. Attīstību var nodrošināt tikai eksports.

Toms Jurjevs ir AS ”4finance” izpilddirektors.