Viens īpašnieks varēs iegādāties ne vairāk par 2000 hektāru lauksaimniecības zemes (papild.) 2

Foto: Lauris Vīksne, F64
Lāsma Gaile
Print Friendly, PDF & Email

Ar šādu ierobežojumu paredzēts cīnīties ar spekulatīviem darījumiem

Turpmāk viena fiziska un juridiska persona varēs iegūt īpašumā līdz 2000 hektāru lauksaimniecības zemes, ceturtdien lēma Saeima galīgajā lasījumā, pieņemot grozījumus likumā par zemes privatizāciju lauku apvidos.

Likuma izmaiņas atbalstīja 77 parlamentārieši, neviens nebija pret vai atturējies, bet vēl astoņi deputāti balsojumā nepiedalījās.

Tagad Latvija ir pievienojusies tām ES dalībvalstīm, kurās ir ieviesti līdzīgi regulējumi, lai pasargātu lauksaimniecības zemi, gandarīta par ierobežojuma atbalstīšanu ir Eiroparlamenta deputāte Sandra Kalniete („Vienotība”).

Viņa Ir.lv teic, ka šie regulējumi palīdzēs saglabāt lauksaimniecībā izmantojamo zemi tikai lauksaimniekiem, kā arī nodrošinās mazo un vidējo zemnieku pastāvēšanu. Nebūs iespējama situācija, kurā visa lauksaimniecībai izmantojamā zeme pieder tikai vienam zemniekam, kā arī tādi gadījumi, kad nopērk zemi, to neaprūpē un pārdot, bet cenas īpašumiem aug.

Kalniete arī uzskata, ka tas ierobežos spekulēšanu ar Latvijas zemi ārzemnieku, kas nāk no trešajām pasaules valstīm, vidū.

Savukārt Latvijas Zemnieku federācijas (LZF) biedrs Agris Veide uzskata, ka jaunie regulējumi neietekmēs spekulācijas ar lauksaimniecības zemi.

Viņš Ir.lv teica, ka Latvijā saimniecības ar platību ap 2000 ha ir tikai ap divdesmit, savukārt tādas, kuru platība ir ap vai virs 500 ha, ir aptuveni 400. Tādējādi šie 500 ha arī bijuši platību griesti, par kuriem iestājās LZF. Veide to pamato tā, ka lielas saimniecības uzturēt ir grūti un ne vienmēr zemniekiem tas atmaksājas: „Jo lielāka saimniecība, jo mazāk rentabla.” Viņš arī uzskata, ka laukos jābūt nelielām saimniecībām ap 200 – 300 ha platībā, kurās ģimenes spēj sevi nodrošināt.

Veide saka – tikai ārzemnieki pērk zemi lielās platībās, pašmāju zemnieki to nav spējīgi izdarīt. Pat ja varētu, tad pircēji no citām zemēm izsolēs var nosolīt lielāku summu, ko vietējie nevar pārsolīt. Tā arī ceļas zemes un kadastra vērtība, teic Veide.

Debates par šo likumu bija ilgas, ņemot vērā, ka deputātiem bija jāizvērtē 142 priekšlikumus. Plašākas debates bija arī par ierobežojumu apmēru lauksaimniecības zemei, ko varēs iegādāties viens cilvēks. Proti, bija arī piedāvājumi noteikt šo ierobežojumu 3000 vai 500 hektāru apmērā, ziņo LETA.

Ar šādu ierobežojumu paredzēts cīnīties ar spekulatīviem darījumiem. Vienlaikus pašvaldības varēs noteikt citus ierobežojumus, kas nepārsniedz 2000 hektāru, pamatojoties uz pašvaldības ilgtermiņa attīstības redzējumu un attīstības prioritātēm, stratēģiskajiem mērķiem, kā arī telpiskās attīstības perspektīvu.

Nosakot šo ierobežojumu, paredzēts, ka 2000 hektāru zemes platībā neieskaita lauksamniecības zemi, kas ir nomā vai par kuru persona saņem vienotos platības maksājumus brīdī, kad stājas spēkā likuma izmaiņas par maksimālās platības ierobežojumu.

Lai persona turpmāk varētu iegādāties lauksaimniecības zemi, tai jābūt reģistrētai kā saimnieciskās darbības veicējai, kā arī tiesīgai saņemt tiešmaksājumus un pēdējo trīs gadu laikā jābūt ienākumiem no lauksaimnieciskās ražošanas. Likums arī paredz, ka personai būs nepieciešama pieredze lauksaimniecībā vai jāiegūst lauksaimnieciskā vai tai pielīdzinātā izglītība.

Zemes īpašniekam apsaimniekošana būs jāsāk gada laikā pēc zemes iegādes un rakstiski jāapliecina tās izmantošana ražošanā, ja zeme iepriekšējā vai konkrētajā gadā ir pieteikta tiešmaksājumiem. Ja trīs gadu laikā zemes īpašnieks nenodrošinās tās izmantošanu, paredzētas soda sankcijas.

Savukārt uzņēmumiem jābūt reģistrētiem Latvijā kā nodokļu maksātājiem un jānodarbina cilvēki, kuri ir ieguvuši profesionālo izglītību nepieciešamajā jomā. Tāpat šiem uzņēmumiem būs jābūt tiesīgiem saņemt tiešmaksājumus, kā arī vismaz pēdējo trīs gadu laikā jāgūst ieņēmumi no lauksaimnieciskās ražošanas vismaz vienas trešdaļas apmērā no kopējiem saimnieciskās darbības ieņēmumiem.

Līdz ar likuma grozījumiem pašreizējais regulējums papildināts ar jaunu pantu par Latvijas Zemes fondu, kas nacionālā līmenī veicinās lauksaimniecības zemes resursu aizsardzību, pieejamību, racionālu, efektīvu un ilgtspējīgu izmantošanu.

Tāpat likums tiks papildināts ar lauksaimniecības zemes darījumu izskatīšanas kārtību, deleģējot uzraudzību pašvaldības izveidotai komisijai, kā arī valdībai būs jānosaka kritēriji lauksaimniecības zemes darījumiem.

Likuma grozījumi arī paredz noteikt pirmpirkuma tiesības lauksaimniecības zemei.

Lielākā daļa izmaiņu stāsies spēkā šogad novembrī, savukārt Latvijas zemes fonda pārvaldītājs savu darbību sāk ne vēlāk par 2015.gada 1.jūliju.

(papildināta ar Sandras Kalnietes un Agra Veides viedokli)

Komentāri (2)

lebronj2356 03.07.2014. 18.26

Ja šis viens īpašnieks būs lielbarons…ja nebūs t.s. “zemnieks”, nevarēs pirkt neko vairāk par 10 ha(paldies Dievam vismaz šo atkaroja latifundistu lobistiem, kas gribēja apakšējo slieksni 2 ha robežās) – kopumā žēl, ka dažu lielbaronu un latifundistu interesēs ierobežosim vienkāršiem latviešiem pirkt un pārdot zemi, jo nav jau noslēpums, ka dižie “ražotāji” un “saimnieki” nevēlās nedz adekvātas rentes nedz zemes pirkuma maksas maksāt, kviekt par nepietiekošām subsīdijām un ES maksājumiem gan ir gatavi jebkurā laikā !

+2
-1
Atbildēt

0

Kristīne 03.07.2014. 18.32

Nez, varēja jau atstāt kādus 30 ha cilvēku hobijiem, nevis “ražošanai”…

0
0
Atbildēt

0

Lai pievienotu komentāru, vai ienāc ar:

Saņem svarīgākās ziņas katru darba dienas rītu