Preambulas bruņinieku kareivīgums pazūd, kad jābalso par valsts aizsardzību
Valdošā koalīcija pavasara sesiju noslēdza ar Satversmes preambulas pieņemšanu un metās sevi slavēt par ieguldījumu valsts pamatu stiprināšanā. Preambula pieņemta ar mērķi «vienot un saliedēt Latvijas ļaudis», ārvalstu vēstniekiem paziņoja Saeimas priekšsēdētāja Solvita Āboltiņa (Vienotība). Tā būšot kā «Satversmes vairogs», Ir.lv deklarēja deputāte Vineta Poriņa (NA).
Latvijas vēsture līdz šim daudziem neesot bijusi skaidra – preambula kliedēšot maldus. Latviju apdraud iekšējie un ārējie spēki, kas apšauba tās pamatvērtības – nu šiem grāvējiem ceļš uz visiem laikiem esot aizšķērsots, pat ja viņi pēc nākamās Saeimas vēlēšanām nonāktu valdībā. Preambula esot tā stiprā pils, kas, pateicoties 68 gādīgu deputātu balsīm, glābšot Latviju un tās tautu pašu no sevis.
Šai misijas apziņai labi piestāv preambulas padarīšana par «lojalitātes testu», pēc kura tās bīdītāji vērtē visus citus. Cilvēks, kurš varbūt pat piekrīt lielākajai daļai preambulā rakstītā, taču apšauba, vai šāda teksta pievienošana Satversmei ir juridiski pamatota un dos autoru iecerēto politisko rezultātu, izrādās «kaunīgais latvietis». Tas nekas, ka pati parlamenta priekšsēdētāja ārvalstu vēstniekiem atzinusi, ka «ar šo papildinājumu Satversmei netiek pievienots nekas tāds, kas Latvijas konstitucionālajā sistēmā līdz šim nebūtu bijis», tātad – preambula neko nemainīs. Ja citam tomēr šķiet, ka katram konstitūcijas vārdam ir nozīme un tāpēc rodas jautājumi, kādas sekas būs latviešu nācijas izcelšanai Satversmē, kas līdz šim valsts pamatā lika tikai Latvijas tautu, vai arī ja kāds nesaprot, ko nozīmēs kristīgo vērtību nostiprināšana dokumentā, kas citā pantā garantē baznīcas atdalīšanu no valsts, tas nolamājams par «mankurtu».
Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.