Digitālā mīļākā pieviļ • IR.lv

Digitālā mīļākā pieviļ

2
Zīmējums — Ernests Kļaviņš
Elizabete Rutule

Tehnoloģijas jāuztver nevis kā drukātās preses kapu zvans, bet jaunākās māsas piedzimšana, uzskata par Mr.Magazine* dēvētais ASV profesors Samirs Husni

Rīts Latvijā, kur Misisipi Universitātes Žurnālu inovāciju centra direktors Samirs Husni ieradies, lai piedalītos ikgadējā Preses dienu pasākumā, nesis pārsteigumu. Pēc kiosku apgaitas, kas kļuvusi par viņa tradīciju ikvienā valstī, profesors secina – tik lielu skaitu laikrakstu un žurnālu tādā nelielā zemē kā Latvija viņam vēl nebija gadījies redzēt. Taču jautājumi par drukātās preses popularitāti viņam nerodas – tā Husni šķiet pašsaprotama un skaitļiem apstiprināta.

Kvēlā mīlestība uz žurnāliem dzimusi jau bērnībā, kad deviņu gadu vecumā dzimtajā Libānā puikas rokās nonāca komikss par Supermenu. «Es iemīlējos drukā un sižetā. Man patika, ka varu kontrolēt stāstu – šķirt lapas, kad pats vēlos, negaidot uz tēvu vai vectēvu.» Husni studējis žurnālistiku Libānā un ASV, kur kļuvis par mācībspēku un konsultantu. Tagad jau teju 30 gadu garumā profesors kolekcionē jaunos žurnālus, ik mēnesi veidojot jaunpienācēju sarakstus. Vai viņu joprojām kaut kas spēj pārsteigt? Izrādās – šis gads sācies negaidīti optimistiski pat tādam žurnālu «advokātam» kā Husni, jo viņš Amerikā uzgājis 111 jaunus regulāri iznākošus žurnālus un 270 grāmatžurnālus jeb bookazines. «Tas ir tikai piecos mēnešos! Tas ir lielākais jauno žurnālu skaits kopš brīža, kad sāku tiem sekot līdzi!» Husni ir sajūsmā. Pēc četru gadu krituma ASV vairāku kategoriju žurnāli pērn piedzīvojuši veiksmīgu atgūšanos, ja skatās reklāmas lapu rādītājus. Kur cilvēki atradīs naudu, lai nopirktu jaunos izdevumus? Lasītāji ir kļuvuši selektīvāki – pērk mazāk žurnālu, bet par vienu izdevumu maksā vairāk, skaidro Husni. Savukārt žurnāli kļuvuši specifiskāki un personiskāki. Speciāli žurnāli veltīti tādām tēmām kā krāmu tirdziņa stils interjerā, Bībeles stāsti bērniem, diabēts, e-cigarešu industrija, izdzīvošana un sagatavošanās ārkārtas situācijām. Vai specifiskie žurnāli, kā Husni piesauktie trīs elektrovelosipēdiem veltītie izdevumi, tiešām spēs izdzīvot? Visam ir savs dzīves cikls, mierīgi saka profesors. «Jāpieņem, ka lietas mainās. Pateicoties pašreizējai tendencei audzēt putnus svaigo olu dēļ, mums ir četri žurnāli par to, kā audzēt vistas savā pagalmā!»

Drukātie mediji nav mācējuši prasmīgi pielāgoties ekonomikas un tehnoloģiju pārmaiņām, tāpēc tās nesušas smagas mācības, uzskata Husni. Pirms dažiem gadiem digitālais formāts izdevējiem bija kā «kārdinoša mīļākā», bet drukātais – kā «neglītā sieva», viņš salīdzina. «Lielākā daļa izdevēju izvēlējās pirmo, zogot naudu laulātajai un dodot mīļākajai. Pēc pieciem gadiem esam atklājuši, ka 98% naudas nopelnām no drukas, bet viss, kas ieguldīts digitālajā, ienes tikai 2%,» Husni sauc pierādījumus tam, ka nevis «drukātā prese ir mirusi», bet drīzāk nebūtībā aizgājis šis izteiciens, vismaz ASV.

Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:


Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.

Saņem svarīgākās ziņas katru darba dienas rītu