Lauksaimniecības zeme – kas ir un kas nav valsts interesēs 35

Foto: Edgars Priedītis, LETA
Agris Veide
Print Friendly, PDF & Email

Komentāri topošajam likumam „Par zemes privatizāciju lauku apvidos” pirms trešā lasījuma Saeimā

Valsts, gādājot par cilvēku drošumspēju, nostiprina vidusšķiru – paaugstinās ienākumi un pirktspēja, kā arī samazinās nevienlīdzība starp mājsaimniecībām, kas daudziem iedzīvotājiem paplašina iespējas gādāt par savu un tuvinieku veselību, izglītību un pilnvērtīgi piedalīties sabiedriskā un kultūras dzīvē.

Latvijas dabas kapitāla izmantošana ir saistīta ar zemes, mežu, ūdeņu un dabas resursu ilgspējīgu izmantošanu, ekosistēmu pakalpojumu apjoma palielināšanu, produkcijas dažādošanu un produktivitātes palielināšanu, vienlīdz attīstot gan intensīvu ražošanu, gan “zaļo” ražošanu un “zaļo” patēriņu, kā arī rūpējoties par dabas kapitāla saglabāšanu un nenoplicināšanu, veidojot un uzturot Latvijas kā “zaļas” valsts tēlu. Tas ir citāts, no Latvijas Nacionālā attīstības plāna. (Apstiprināts ar 2012.gada 20.decembrī Latvijas Saeimas lēmumu.)

Tātad mērķis ir radīt spēcīgu vidusšķiru un mazināt nevienlīdzību stārp saimniecībām un sabiedrībā. Nevar pārvērtēt lauksaimniecības zemes kā ražošanas resursa nozīmi mūsu valsts iedzīvotāju nodrošināšanai ar darba, iztikas un peļņas iespējām, kā arī lauku teritoriju attīstībā.

Topošais likums par zemes privatizāciju lauku apvidos reglamentēs iespējas iegādāties lauksaimniecības zemi, lai veiktu saimniecisku darbību, un ir svarīgi, lai tas sekmētu lauku teritoriju apdzīvotību, attīstītos pēc iespējas vairāk lauku saimniecību, lai zeme lauksaimnieciskai darbībai būtu pieejama Latvijas iedzīvotājiem.

Pašreizējā tendence likuma veidošanā, ko atbalsta liela daļa valdošo partiju deputāti un arī daži no Saskaņas centra (deputāts Zariņš) kalpo tam, lai veidotos lielsaimniecības 2000 ha un lielākās platībās, lai gan pašlaik no 64 000 lauku saimniecībām tikai ap 400 ir platībā no 500 ha un vairāk.

Iespēja iegādāties zemi lielās platībās mazina mazo un vidējo lauku saimniecību iespējas paplašināt savu ražošanas apjomu, kā arī rada iespējas veikt spekulatīvus darījumus ar lauku zemi. Tiem, kas izmanto zemes tirgu tikai peļņas nolūkos, neinteresē nelieli nogabali un viņu rīcībā ir pietiekami finansu resursu, lai pirktu daudz un pārsolītu jebkuru vietējo lauksaimnieku, kurš grib dzīvot un ražot produkciju uz šīs zemes.

Mazās un vidējās lauku saimniecības platībā līdz 300-500 ha attīstoties spēj dot daudz lielāku pienesumu tautsaimniecībai, jo pašlaik viņu rīcībā ir ap 70% lauksaimniecībā izmantojamās zemes, taču attīstībai paredzētos ES atbalsta maksājumus 90% apmērā līdz šim saņēmušas un izmantojušas 6-7% no lielākajām zemnieku saimniecībām.

Mūsu argumenti:

1) tādējādi sasniegtu abus likumprojekta mērķus – lauksaimniecībā izmantojamo zemi izmanto lauksaimnieciskai ražošanai + tiktu samazināta lauksaimniecībā izmantojamās zemes iegāde spekulācijas nolūkos;

2) patlaban lauksaimniecības nozarē Latvijā nodarbināti 73,3 tūkstoši cilvēku. Veidojot 2000 un vairāk ha lielas saimniecības, būs nepieciešami ne vairāk kā 20 tūkstoši darbinieku. Kur paliks un ko darīs pārējie 53 tūkstoši lauku teritoriju iedzīvotāji?

3) Latvijas ekonomiskās ilgtspējas pamats ir saimniecības, kas ražo augstas pievienotās vērtības produktus, nevis saimniecības ar iespējami lielāku ha skaitu.

4) Ekonomikas ministrijas aprēķini: lielas saimniecības vidēji uz 100 ha nodarbina vienu darbinieku, bet mazākas saimniecības 100 ha nodarbina vidēji 4 darbiniekus.

5) Saimniecība ir vidēji četru personu ģimene. Jautājums – ko izvēlēties – 3600 iedzīvotājus, izveidojot 900 saimniecības ar 2000 ha, vai 15 000 iedzīvotājus, veidojot 3600 saimniecības ar 500 ha?

6) 2000 ha lauksaimniecībā izmantojamās zemes = ..?. novadi. Zemnieku saimniecību veidošana ar kopējo lauksaimniecībā izmantojamās zemes platību virs 500 ha nav Latvijas valsts interesēs.

Autors ir Latvijas Zemnieku federācijas valdes loceklis

 

Komentāri (35)

lebronj2356 17.06.2014. 10.29

Pašreizējais likumprojekts, lai arī ar krietnām izmaiņām no sākotnējā zemnieku saeimas(nebūtu viņi arī mazo burtu pelnījuši) izlolotā lobijprojekta, tomēr strādā tikai un vienīgi lielsaimnieku labā, nostādot tos privileģētā situācija attiecība pret pārējiem LV iedzīvotājiem un mazajiem lauksaimniekiem ! Jāsaprot, ka visi lielie gabali praktiski jau ir pārdoti un arī ārzemnieki ir ieguvuši ko vēlas LV laukos – šis likums liegs zemes īpašniekiem piemeklēt piemērotu pircēju, savukārt zemes pircēji to vnk nevarēs izdarīt, jo tiem nebūs “zemkopības zināšanu”…protams tas viss no 10ha(tādi gabali reti kad parādās pārdošanā) + vēl būs visādi pirmpircēji utt., kas varēs sabotēt noskatīto pirkumu !

+7
-2
Atbildēt

0

marchaeva 17.06.2014. 16.01

Kāpēc gan šo likumu nenosauc īstajā vārdā – Latvijas lielsaimnieku zemes ieguves un lobija likums.

Likuma autori citē gan Francijas, gan Ungārijas pieredzi, bet nepasaka, ka Francijā tiek atbalstīti tieši jaunsaimnieku ģimenes, kam rocība neļauj tikt pie pirmajiem 50 ha. Līdz ar to vajag valsts starpniecību. Ungārijā toties ir atbalsts tieši mazajiem un kooperācijai, nevis lielajiem īpašniekiem, kā paredz mūsu likumprojekts.

Zeme ir tirgū, lai pērk vai nomā, kas grib strādāt, kur nu tas tiešām vēl rentabli bez subsīdijām. Leišmalē un Latgalē daudz brīvu lauku. Un ja nav rentabli bez subsīdijām, lai dod lieso zemi mežot vai maksā par nopļaušanu, būs vismaz pļavas, putniem un tradicionālā lauku ainava.

+3
0
Atbildēt

0

simpsons 17.06.2014. 21.53

Likuma sākumā strīdējās par to, vai vajag ierobežot tirgu. Kāpēc gan politiķiem būtu jāregulē, kam īpašnieks drīkst pārdot zemi un mežu un kam nē?

Tagad jau iet runa par labajiem sīkzemniekiem un sliktajiem/ļaunajiem lielzemniekiem. Un kaudzēm ir ekonomikas ‘ekspertu’, kuriem neefektīvas sīksaimniecības ir ilgtspējīgas lauku attīstības stūrakmens.

Tie raksti ir tik stulbi, ka vienīgais izskaidrojums ir, ka šis likums ir kādas shēmas pamats.

1. Likums no tirgus izslēgs pircējus kas vēlas pirkt zemi (lielsaimnieki) un kas var pirkt (investīciju fondi).

2. Lauku zemes cena nokritīsies un to par lēto sapirks cilvēki ar vajadzīgajiem papīriem, bet reāli daži pelēkie kardināli.

3. Pēc 3 gadiem likumu mainīs vēlreiz un pelēkie kardināli pārdos zemi bez ierobežojumiem tiem pašiem investīciju fondiem par labu cenu.

+1
-1
Atbildēt

10

    simpsons > simpsons 18.06.2014. 00.07

    >>> Ērik

    Siltumnīcas 40 hektāru platībā, manuprāt, ir lielsaimniecība.

    Apskaužamas spējas, plānot zemeņu eksportu no Latvijas un iegūt 4X lielāku ražu kā skandināviem. Ja Latvijā trūkst vietas vēl kādam tik pat spējīgam saimniekam, esmu gatavs parādīt neizmantotus laukus.

    P.S. Pie reizes kliedētu saimnieka maldus par PVN. ‘PVN Polijā ir daudz zemāks, un, ja importē starp ES valstīm, PVN nav jāmaksā.’ Viņa zemenes Polijā apliktu ar tik pat lielu PVN kā poļu zemenes. Un otrādi.

    0
    -1
    Atbildēt

    0

    simpsons > simpsons 17.06.2014. 23.37

    >>> Raiča

    Likuma oficiālā versija ir palielināt lauksaimniecībā izmantoto zemju platības un apkarot ‘spekulantus’. Vai Tava doma ir, ka lielsaimnieki iepirks zemi lai neizmantotu un spekulētu? Viņiem pieder daudz hektāru zemes un nomā pārējo. Kurš īpašnieks gribētu, lai viņa īpašuma (zemes) vērtība samazinātos?

    0
    -1
    Atbildēt

    0

    Ieva Aile > simpsons 18.06.2014. 21.31

    Vai Holandieši visu izaudzēto patērē paši,neko neeksportē?Vai mūsu zemeņu lasītājiem,aizbraucot uz Angliju,strauji paceļas izglītības un darba kultūras līmenis?Vai mūsu izglītības un darba kultūras līmenis ir pietiekošs,lai audzētu kartupeļus un graudus,varbūt mums jāaudzē ko vienkāršāku?Ja mēs turpināsim līdzšinējo politiku,vai Holandē drīz nebūs 20x lielāks iedzīvotāju blīvums?

    0
    -1
    Atbildēt

    0

    Ieva Aile > simpsons 18.06.2014. 00.25

    40 hektāri ir un paliek 40 hektāri,kāpēc lai Latvija savu zemi pārsvarā neizmantotu tieši tā un graudu audzēšanu atstātu Ukrainai vai citiem graudkopībai piemērotiem melnzemju līdzenajiem rajoniem?

    «Klimatiskie apstākļi ir, zemes resursi ir tādi, par ko varētu sapņot Norvēģijas, Lielbritānijas, Holandes un citu valstu uzņēmēji. Īpaša bagātība ir ūdens, ko var uzreiz izmantot laistīšanā atšķirībā, piemēram, no Lielbritānijas, kur trūkst ūdens laistīšanai un uz katru ha gadā jātērē ap pieci tūkstoši mārciņu tikai šim mērķim,» uzsver uzņēmējs.

    0
    -1
    Atbildēt

    0

    Ieva Aile > simpsons 18.06.2014. 11.27

    Holandē arī droši vien varētu lieliski izaudzēt kartupeļus un graudus,bet šie nez kāpēc masveidā audzē puķes un sparģeļus,bet mūsu cilvēki brauc peļņā uz anglijām lasīt zemenes.

    +1
    -1
    Atbildēt

    0

    simpsons > simpsons 18.06.2014. 18.55

    >>> Ēriks

    Tiešām ‘ekonomists’.

    Tavuprāt zeme ir vienīgais specializāciju nosakošais faktors? Tas, ka Nīderlandē iedzīvotāju blīvums ir 10X lielāks kā Latvijā, izglītības un darba kultūras līmenis tomēr ir augstāks, pieejama praktiskā zinātne nav faktori? Cik liels tirgus ir Latvijā + 4 stundu attālumā un cik liels tas ir Nīderlandē?

    +1
    -1
    Atbildēt

    0

    esmeralda_se > simpsons 17.06.2014. 23.09

    >>>Pēc 3 gadiem likumu mainīs vēlreiz >>>

    Bez šaubām, ka mainīs. Kad sapratīs, ka auzās iebraukuši līdz ausīm. Viss pārējais jūsu komentārā ir garām.

    Tieši mūsu pašu lielsaimnieki miljonāri ir tie, kam naudiņas pietiek, atnāk uz ZM un pie Bērziņa, atver ar kāju durvis un liek šādu likumu pieņemt:)

    Ārzemnieki pie šodienas cenu līmeņa vairs neredz ātru peļņu un interese no viņu puses sāk atslābt:)

    +1
    0
    Atbildēt

    0

    esmeralda_se > simpsons 18.06.2014. 00.02

    aivars15:

    Par spekulantiem varētu piekrist… Bet nu viņu laiks tā kā tā aiziet. Ziedu laiki bija dažus gadus atpakaļ, kad l/s zemes cena auga pa dienām. Turklāt viņiem 3% nodoklis par neapstrādāšanu ai, kā griež, komplektā ar augošajām kadastrālajām vērtībām…

    Par apstrādi/neapstrādi un lielsaimniekiem – KAS tad mainīsies? Vai lielsaimniekiem bija ierobežojumi kaut ko pirkt? Nē, nebija. Būs? Nē, nebūs. Nu tak pērciet un apstrādājiet, kas traucē?

    Bet “mazsaimnieks” tiek nostādīts neizdevīgākā pozīcijā, visvairāk jau ar plānoto pirmpirkuma tiesību regulāciju.

    Savukārt cilvēkam, kam noriebies Rīgas ofiss, un kurš savos 45 (tad daudzus sāk “vilkt pie zemes”) ir izdomājis uzsākt saimniekošanu, šāda iespēja vispār ir gandrīz liegta.

    +1
    0
    Atbildēt

    0

    simpsons > simpsons 18.06.2014. 01.03

    >>> Ēriks

    kāpēc lai Latvija savu zemi pārsvarā neizmantotu tieši tā un graudu audzēšanu atstātu Ukrainai vai citiem graudkopībai piemērotiem melnzemju līdzenajiem rajoniem?

    ——————

    O! Uzradies vēl viens ‘ekonomists’! Izrādās, ka Latvija ir īpaši piemērota zemeņu audzēšanai. Un šķērslis visas ārRīgas noklāšanai ar plēvi ir tie nelieši, kas audzē labību, kartupeļus un barību lopkopībai, jo šīm kultūrām Latvija nav piemērota.

    +1
    0
    Atbildēt

    0

Lai pievienotu komentāru, vai ienāc ar:

Saņem svarīgākās ziņas katru darba dienas rītu