Eiropas Tautas partijas (EPP) vadītājs Manfrēds Vēbers brīdna: ja nebūs Junkera, būs konstitucionālā krīze
Bijušā Luksemburgas premjerministra Žana Kloda Junkera ievēlēšana Eiropas Komisijas (EK) prezidenta postenī būtu pielīdzināma “varas sagrābšanai pa sētas durvīm,” šādu viedokli vairākos Eiropas laikrakstos publicētajos rakstos paudis Lielbritānijas premjerministrs Deivids Kamerons.
Viņš norāda, ka priekšlikums ievēlēt EK prezidentu, balstoties uz Eiropas Parlamenta (EP) vēlēšanu iznākumu, ir antidemokrātisks, un tādējādi pastāv risks veicināt eiroskepses izplatību, ziņo LETA.
Kamerons arī uzsver, ka Eiropas Savienības (ES) līgumi nosaka, ka kandidāts uz EK prezidenta posteni jāvirza ES valstu un valdību vadītājiem, nevis EP. “Par šo konceptu Eiropadomē vienošanās nekad nav panākta,” raksta Kamerons. “Eiropas institūcijas par to nav runājušas. Un to nav ratificējuši nacionālie parlamenti.”
“Vēlētāji pagājušajā mēnesī aizvadītajās Eiropas vēlēšanās nosūtīja skaidru vēstījumu,” uzsver Lielbritānijas premjers. “Tagad Eiropas līderiem jāatbild uz jautājumu, kā mēs atbildēsim uz šo vēstījumu.”
Lielākās politiskās grupas EP tikmēr ceturtdien pauda atbalstu Junkera “demokrātiskajām tiesībām” kļūt par nākamo EK prezidentu. “Vērojams augošs atbalsts Junkeram visos līmeņos,” norādīja centriski labējās Eiropas Tautas partijas (EPP) vadītājs Manfrēds Vēbers.
“Mums ir ļoti skaidrs vēstījums” ES līderiem, norādīja Vēbers. “Ja viņi izvēlēsies citu opciju, tad būs konstitucionālā krīze.”
Junkers tiek uzskatīts par vienu no reālākajiem kandidātiem uz EK prezidenta posteni, taču pret viņa virzīšanu šim amatam asi iebilst Lielbritānija, apgalvojot, ka EP vēlēšanās pagājušajā mēnesī vēlētāji visā kontinentā noraidījuši viņa pārstāvēto pozīciju. Kā rakstīts, Lielbritāniju atbalsta arī Zviedrija un Nīderlande.
EP tikmēr uzstāj, ka Junkeram ir demokrātiskas tiesības uz šo amatu, jo viņš pārstāv EPP, kas vēlēšanās ieguva visvairāk balsu.
Līdz šim nākamā EK prezidenta kandidatūru izvēlējās ES dalībvalstu līderi, taču saskaņā ar Lisabonas līgumā iekļautajiem noteikumiem tagad viņiem “jāņem vērā” EP vēlēšanu rezultāti. Tiesa gan, ko nozīmē “ņemt vērā” vēlēšanu iznākumu, skaidri nav definēts.
Pirms vēlēšanām visas lielākās EP politiskās grupas – EPP, sociālisti, liberāļi, zaļie un radikāļi – izvirzīja savus kandidātus EK prezidenta amatam un tagad uzstāj, ka jaunajam komisijas vadītājam jābūt vienam no tiem. Grupas brīdina, ka jauno noteikumu ignorēšana tikai vēl vairāk kaitēs ticībai ES demokrātijai.
Vienošanās par EK prezidenta amata kandidātu jāpieņem līdz jaunā EP sasaukuma pirmajai sēdei, kas gaidāma jūlija sākumā.
Komentāri (30)