Kijevā jauna realitāte – nepārprotami eiropeiski orientēta vara
Pirms vēl bija saskaitītas visas balsis prezidenta vēlēšanās Ukrainā, to pārliecinošais uzvarētājs Petro Porošenko pirmdien Kijevā paziņoja, ka tikšot krasi paaugstināta pretterorisma operāciju efektivitāte un «tās neilgs divus vai trīs mēnešus, tās ilgs dažas stundas». Tobrīd Ukrainas armija bija sākusi operāciju pret separātistu kaujiniekiem, kuri mēģināja sagrābt Doņeckas lidostu. Otrdienas rītā varas iestādes ziņoja, ka visi teroristi iznīcināti.
Krievijas ārlietu ministrs Sergejs Lavrovs nodēvēja Kijevas apņemšanos lietot spēku pret separātistiem par «kolosālu kļūdu». Taču Krievija pirms vēlēšanām piebremzēja līdz tam mērķtiecīgo situācijas saspīlējuma eskalāciju valsts austrumu reģionos un ir pat atvilkusi daļu karaspēka no Ukrainas pierobežas. Prezidents Vladimirs Putins pirms vēlēšanām bija paziņojis, ka respektēšot to iznākumu, tiesa, arī piebildis, ka arvien uzskatot gāzto Viktoru Janukoviču par leģitīmu Ukrainas prezidentu.
Laiks rādīs, vai Kremlis uzskata jauno Ukrainas valsts galvu par sev pieņemamu partneri vai par ienaidnieku. Taču jebkurā gadījumā Putins acīmredzami redz šīs vēlēšanas kā iespēju mainīt ieilgušo un sev arvien neērtāko strupceļa stāvokli, kurā vēlme militāri okupēt «Jaunkrieviju» neatbilst varēšanai to izdarīt. Ukrainas pakļaušanai turpmāk galvenie būs politiskie un ekonomiskie līdzekļi.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.