Aizputes anfilāde • IR.lv

Aizputes anfilāde

1
Signe un Uģis Puceni pameta Rīgu, lai pilnībā nodotos mākslas rezidenču centra administrēšanai Aizputē. Starptautiskie čuguna mākslas simpoziji ar metāla un uguns šovu, Serdes sezonas noslēguma pasākums Āboļošana un, protams, interesanti pilsētas viesi — tāds ir viņu pienesums Aizputei
Ieva Puķe

Nav nekādu atšķirību, vai tu dzīvo Aizputē vai Berlīnē, saka Signe un Uģis Puceni, kas izremontējuši sabrukušu 18.gadsimta māju un izveidojuši mākslinieku darbnīcu un rezidenču centru Serde 

Gara, pelēka, apbružāta koka ēka ar stiklotu verandu pie Aizputes galvenās – Atmodas ielas snauž dīkā, lietainā svētdienas ainavā. Sētas pusē pie tikpat garas saimniecības ēkas manāma rosība: vīrietis un sieviete darbojas ap stādu kastēm, garām aizspurdz bižaina meitene. Drīz jau pagalms piebirst ar bērnu čalām – septiņgadīgajai Trīnei kompāniju sastāda divi mazāki knariņi nosmulētu sejiņu, izspūrušu pakausīti. Bulciņas no šķīvja istabā sāk ceļot pagalma virzienā. Trīnes tētis Uģis Pucens nosmej: pirms trim gadiem, kad viņi no Rīgas pārcēlās uz Aizputi, viņš pirka divus saldējumus – meitai un vēl kādam. Pirms diviem gadiem – jau trīs, tagad – piecus. 

Mākslinieku darbnīcu un rezidenču centrs Serde, tāpat kā savulaik Liepājas slavenā Karosta, kā magnēts pievelk ielu bērnus. Arī Aizputes vēsturiskā centra koka ēkās dzīvo sociāli nelabvēlīgas ģimenes, kam mājās bieži vien nav pat tekoša ūdens. Iebūvēt labierīcības un sakārtot ūdensapgādi – tas bija pirmais, ar ko pirms 12 gadiem, sarunājot no pašvaldības māju Serdes aktivitātēm, sāka Uģis un Signe Puceni. Viņi no lielajām maģistrālēm nostāk esošo gleznaino Kurzemes mazpilsētu ar Livonijas ordeņa pilsdrupām un akmens tiltu pār Tebras upi ir padarījuši atraktīvu ne tikai ārzemju māksliniekiem, kam pirms tam Latvija bija nezināma teritorija, bet arī savējiem. 

Serde regulāri viesojas dažādos starpdisciplināros pasākumos galvaspilsētā. Vidzemes tirgū pie Gaļas paviljona līdz septembra sākumam atradīsies Rīga 2014 pro-grammā pieteiktais Brīvības dārzs, kas tika iestādīts pagājušās nedēļas nogalē, – plauktos vertikālā statīvā ienāksies dārzeņi un garšaugi. Starp Somiju un Norvēģiju dzīvojošā māksliniece Paulīna Pollenena mūsu ciemošanās dienā Aizputē vēl gatavoja trauciņus stādiem, viņas kolēģis no Francijas Žaness Simons Perē rosījās stellēs, kuru pakājē saripināts blāķis auduma strēmeļu kamolu. Četras četru kvadrātmetru segas pievienosies Brīvības dārzam maijā beigās, tur ieaustās dažādās sēklas – lucerna, lēcas, pupiņas – pirmos asnus dzīs pēc dienām desmit.

Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:


Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.

Saņem svarīgākās ziņas katru darba dienas rītu