Miers, draudzība, sadarbība • IR.lv

Miers, draudzība, sadarbība

5
Avotu ielas krāmu tirgus
Ieva Puķe

Viņi nav guļamrajonu «inventārs», cilvēki, kas pēc darba ieslīd savā mikrorajona miteklī un pat nezina, kā sauc kaimiņus. Vairākās Rīgas vietās mīt entuziastu grupas un atsevišķi ļaudis, kas cenšas sociālajās un kultūras aktivitātēs iesaistīt arī apkārtējos. Afišu staba lomu pilda Facebook

Gaiša telpa koka mājā, pa atvērto pirmā stāva logu redzams ziedošs ķiršu kociņš un saimnieku draudzīgais suns, zilacainais haskijs. Pie sienas piesprausts Māra Subača veltījums. Pasaka par klusu dienu Bolderājā. «Tas bija laiks, kad projektēja zivis. «Zivis plūdīs Dievā,» teica Ādams. «Zivis peldēs upē,» teica Dievs. «Upe plūdīs kaut kur caur Bolderāju, un Dievs skatīsies uz upi un Bolderāju.»» S-ubačs gadiem piedalījies bolderājiešu Sandras un Vladimira Jakušonoku aktivitātēs. Lai arī dzīvo citā Rīgas nostūrī, viņš ir draudzējies ar Jakušonoku vadīto Bolderājas grupu – cilvēku kopumu, kas jau kopš 1997.gada šajā Rīgas nostūrī veic radošus projektus un rīko sakopšanas talkas. Kopā ar Aiju Zariņu zīmējis plakātus bolderājiešu piketam pie Rīgas domes, kad Bolderājas grupa sadarbībā ar Vides aizsardzības klubu sāka akcijas pret Dinaz meitasuzņēmuma SIA Baltic Oil Terminal naftas termināļa celtniecību uz zemes, kuru šim nolūkam iznomājusi Rīgas brīvosta. Būvniecība būtu skārusi Komētfortu – vēsturisku pagrabu kompleksu, ko dambis savieno ar 400 gadu veco Daugavgrīvas cietoksni.

Tikai šogad vairāk nekā 10 gadus ilgā cīņa noslēgusies ar uzvaru. Komētfortam piešķirts kultūras pieminekļa statuss, Rīgas dome apturējusi naftas termināļa celtniecību. «Mēs, kad viņi balsoja, sēdējām zālē,» lepni saka Sandra Jakušonoka.

Izaicinājumu vides jomā joprojām netrūkst, Sandra, kas ir profesionāla projektu vadītāja, stāsta, ka ir apstrīdējusi citu Rīgas brīvostas lēmumu – līdzās Komētfortam pie Bolderājas mola paredzēts 70 ha platībā aizbērt jūras malu ar smiltīm, kas iegūtas, paplašinot Daugavas kuģu ceļu. Šī teritorija ir ne tikai tradicionāla reņģu nārsta vieta, bet arī simboliski Rīgas un Latvijas vārti. «Iedomājies – pirmais, ko tu redzi, iebraucot savā valstī, ir smilšu čupas!» iesaucas Sandra. «Viņi to uztver kā malu, bet mums tas ir sākums. Skaistākā vieta pasaulē.»

Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:


Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.

Saņem svarīgākās ziņas katru darba dienas rītu