LPSR VDK dokumenti ir jāpēta vēsturniekiem • IR.lv

LPSR VDK dokumenti ir jāpēta vēsturniekiem

9
Muzeja ekspozīcija bijušajā Valsts Drošības komitejas ēkā jeb Stūra mājā. Foto: Ieva Lūka, LETA
Ritvars Jansons

Atklātā vēstule Saeimas deputātiem, Ministru kabinetam

Šā gada 8.maijā Latvijas Republikas Saeima trešajā lasījumā izskatīs grozījumus likumā „Par bijušās Valsts drošības komitejas dokumentu saglabāšanu, izmantošanu un personu sadarbības fakta ar VDK konstatēšanu”.

To skaitā ir arī likuma grozījums: „VDK dokumentu zinātnisko izpēti atbilstoši šā likuma mērķim veic Ministru kabineta izveidota speciāla starpdisciplināra komisija.” Minētā likuma izmaiņas ir sevišķi svarīgas, jo padomju okupācijas režīms apzināti slēpa patiesību. Tādēļ par to, kā darbojās totalitārisma sistēma, Latvijas iedzīvotāji vēl joprojām zina maz.

Lēmuma pieņemšana par LPSR Valsts drošības komitejas dokumentu izpēti un publicēšanu – kā to paredz likuma grozījums: „VDK dokumenti pēc to zinātniskās izpētes ir publiski pieejami Ministru kabineta noteiktajā apjomā un kārtībā”, pavērtu iespēju izzināt, rekonstruēt un saprast, kā funkcionēja padomju sistēma, tās varas un kontroles mehānismi, kas tajā bija pavēļu devēji, organizētāji un izpildītāji.

Mūsuprāt, padomju režīma izpētei jānotiek kvalitatīvi un atbilstoši vislabākajai zinātniskajai praksei. Tāpēc ierosinām un uzsveram, ka Ministru kabineta komisijai jārūpējas par zinātniskās izpētes finansiālu nodrošināšanu, savukārt pētniecība jāuztic vēsturniekiem, publicēšana – institūcijām ar gadiem ilgu dokumentu zinātniskas apstrādes un publicēšanas pieredzi. Piemēram, Latvijas Nacionālajam arhīvam (LNA), kura krājumā ir tūkstošiem VDK un ar to nesaraujami saistītās Latvijas Komunistiskās partijas (LKP) dokumenti. LNA var lepoties ar jau paveikto darbu – datu bāzēm un dokumentu publikācijām par no Latvijas deportēto iedzīvotāju likteņiem, arī ar apjomīgu zinātnisko izdevumu „Aizvestie”.

Bez valsts finansiāla atbalsta likuma grozījumi paliks tikai uz papīra.

Finanšu trūkuma dēļ netika izpildīts 1994.gadā pieņemtā likuma „Par bijušās Valsts drošības komitejas dokumentu saglabāšanu, izmantošanu un personu sadarbības fakta ar VDK konstatēšanu” viens no svarīgākajiem mērķiem – „dot iespēju politiski vēsturiski un juridiski izpētīt un izvērtēt materiālo un morālo kaitējumu, ko VDK nodarījusi Latvijas valstij un tās iedzīvotājiem”.

Pētniecības tieša nodošana pašu vēsturnieku atbildībā paātrinās izpētes ātrumu un kvalitāti. Līdzšinējā valsts pieredze, veidojot dažādas izmeklēšanas un izpētes komisijas, diemžēl liecina, ka tās darbojas lēni un neefektīvi.

Mūsuprāt, Ministru kabineta komisijai jādefinē veicamā darba mērķus un hronoloģija. Lai vispusīgi izzinātu padomju represīvo sistēmu, nav jākoncentrējas vienīgi uz VDK dokumentiem, bet LPSR VDK darbība jāanalizē kontekstā ar visas PSRS varas sistēmas darbību, LKP un LPSR izpildvaras darbību.

Sabiedrības pastiprināta uzmanība ir pievērsta 1960.-1980.gadu represīvajai un kontroles sistēmai. Laikposmam, kuru pieredzējusi lielākā daļa mūsdienu Latvijas iedzīvotāju un kurā tika tiesāti Gunārs Astra, Lidija Lasmane u.c. Latvijas neatkarības cīnītāji. Tādēļ izpētes un publicēšanas darbs hronoloģiski jākoncentrē tieši uz šo periodu.

Zinātnisko pētniecību kvalitatīvi var veikt vēsturnieki, nevis ierēdņi. VDK arhīva mantojuma pētniecības deleģēšana ierēdņiem var raisīt aizdomas un neizpratni par valsts attieksmi pret šo, salīdzinot ar citām postpadomju valstīm, neizprotami novilcināto, sabiedrības un valsts turpmākai attīstībai nozīmīgo darbu.

Likuma grozījumu pieņemšana un pētniecības nodošana vērsturniekiem, būs solis uz priekšu totalitārās pagātnes un tās seku pārvarēšanā. Birokrātiska un formāla pagātnes apzināšana nepaver ceļu drošai nākotnei.

Dr.hist. Ritvars Jansons

Dr.hist. Ainārs Bambals

Dr.hist. Mārtiņš Mintaurs

Dr.hist. Edvīns Šnore

Mg. hist. Jānis Kapustāns

Dr.hist. Jānis Taurēns

Dr.hist. Daina Bleiere

Prof. em. Dr. Valters Nollendorfs

Dr.hist. Aija Kalnciema

Dr.hist. Gints Zelmenis

Rudīte Kalpiņa, publiciste

Liāna Langa, publiciste un dzejniece

 

Komentāri (9)

ivetao2007 07.05.2014. 19.49

KGB un GRU virsniekus vajadzēja nopratināt un ielikt aiz restēm, lai neavar sazināties. Tos maisus, kuros bija kas vērtīgs, jau sen aizveda uz Maskavu. Pilnīgs prāta aptumsums bija mesazortēt čekas virsniekus un tos kompartijas vadoņus, kuri šos čekistus”kūrēja” Vai tad KGB ģenerāļi varēja ko uzsākst bez sava virsvadoņa Gorbunova ziņas. LKP CK rezisūrā ar čekistu sataistiem tetris ir nosļēts. Urztakstīta galīgi falša vēsture, kuras autoris bija komunisma ideju apkalpotāji. Cirku ir jāizbeidz. Taču par kompartijas vadoņiem un viņu čekas kalpiem virsniekiem gan jāturpina izmeklēšana. Tikai Berklāvs un Bojārs ir atzinušies. Bet kompartijas sekcija Latvijas parlamentā,kuru vada “vadoņi” kā Lembergs un Brigmanis ir plēsoņas baložu barā. KNABs tiek apēsts bez sāls, ipaši tie, kuru gribāja būt godīgi. Drošibas policija ir izkārtne kantorim papīru smērēsanai.

+7
0
Atbildēt

0

Janka, Janic 07.05.2014. 11.26

drošiibas policija mums deriigu veestures zinaatniku diezvai atrradiis , visi viņi ir bijušie PSKP biedri , tas nekas ka kažoks apmests otraadi , te bviena zinaatniece ar padomju akadeemisko izgliitiibu , jaacer ka tiks pie šo papiiru zinaatniskaas izpeetes un izdariis zecinaajumu , ka maisus nedriikst atveerty , jo no tiem izbirs muusu politiķu elites uzskaites kartiņas , kuras liecinaas par darbošanos šajaa šausmiigajaa padomju represiivajaa orgaanaa kādžībī

+6
0
Atbildēt

0

lindukjis 07.05.2014. 10.45

Nav skaidrs, kālab kādam būtu jāpēta tie čekas dokumenti… Maisus vajadzēja publiskot tūlīt pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas, bet, ja šādu vai tādu iemeslu (saglabājusies tikai daļa no kopējā dokumentu daudzuma, daudz kas ir laika gaitā no turienes izzagts vai viltots etc.) dēļ to visu grib publiskot tikai tagad vai vēl tālākā nākotnē, nedrīkstētu tām lietām klāt laist vietējos “bāliņus” un, neatkarīgi, vai tie ir vēsturnieki, politiķi, mākslinieki vai sētnieki, jo tik mazā valstī kā Latviju, kādam no “pētniekiem”, atrodot kādas paziņas vārdu dokumentu saturā, var rasties vēlme šo dokumentu iznīcināt, jeb, tieši otrādi, papildināt kādu dokumentu ar kādas personas vārdu, kuram varētu atriebties par iespējamu pāridarījumu pagātnē. Vienīgais, kam varētu izmeklēšanu uzticēt, ir pilnīgi neitrālas personas un no valstīm, kuru pilsoņi nav atradušies “lielgabala šāviena” attālumā no PSRS, VDK, PSKP utt. Domāju ka, lai identificētu dokumentu autentismu, nebūtu nepieciešama pat attiecīgas valodas mācēšana.

+5
-2
Atbildēt

2

    Amis > lindukjis 07.05.2014. 12.47

    dullaisdauka Nav skaidrs, kālab kādam būtu jāpēta tie čekas dokumenti…

    =================

    Lai lieki netracinātu sabiedrību ar ziņām, ka puse RP/V padomnieku, palīgu, draugu un radu atrodas čekas maisos. Jādomā, vēsturnieki Stanga un Kreituse tiks ar šo grūto uzdevumu galā, būtu vēl dzīvs Jānis Dzintars, pavisam labi.

    +2
    -5
    Atbildēt

    0

    manatuja > lindukjis 07.05.2014. 17.35

    Nacionālai Apvienībai ar panika. Būtu vislatvēni palikuši ar tiem jauniešiem,kas sāka iet šo ceļj nebūtu tagad jālaipo…. bet tā varaskāre…..

    +2
    -3
    Atbildēt

    0

@

Komentāri nav iespējoti šim rakstam

Saņem svarīgākās ziņas katru darba dienas rītu