Straujuma: Runas par Latgales atdalīšanos tiek inspirētas no ārpuses

 

Latgalē viss ir kārtībā, savukārt idejas par tās atdalīšanos tiek inspirētas no ārpuses, otrdien Latvijas Televīzijas raidījumā “Rīta panorāma” sacīja Ministru prezidente Laimdota Straujuma (Vienotība).

Viņa atzina, ka pēdējā laikā bieži notiek dažādi mītiņi, kuros tiek pausti radikāli viedokļi. Tomēr, runājot tieši par situāciju Latgalē, premjerministre sacīja, ka nesen tur viesojusies un runājusi ar pašvaldību vadītājiem, tai skaitā krieviem, un pārliecinājusies, ka “Latgalē ir mierīgi”.

Pašvaldību vadītāji Straujumai apgalvojuši, ka tad, kad tiek runāts par Latgales atdalīšanos, viņi jūtas zināmā mērā aizskarti, jo “ne tādas domas Latgalē tiek domātas, ne tiek organizēti pasākumi, lai ko tādu darītu, [..] bet tās ir no ārpuses inspirētas idejas”.

Ik pa laikam dažviet uzplaiksnī idejas par Latgales atdalīšanos no Latvijas. Pagājušajā nedēļā pie Latvijas vēstniecības Krievijā norisinājās mītiņš par Latgales piederību Krievijai, aģentūrai LETA apstiprināja Latvijas vēstniecības Krievijā otrais sekretārs Zigmārs Zilgalvis.

“Vēstniecības darbinieki ar mītiņa dalībniekiem nekontaktējās, un tika ievēroti visi drošības pasākumi,” sacīja Zilgalvis. “Viņi rokās turēja plakātus ar uzrakstiem “Latgali Krievijai” vai “Latgale krievu zeme”, izpildīja savu uzdevumu, iespējams, ka sevi fotografēja, un devās prom.” Viņš atzina, ka vēstniecībai nav zināms, kāda organizācija piedalījās mītiņā, taču norādīja, ka tas nebija iepriekš saskaņots.

Zilgalvis teica, ka aptuveni deviņi mītiņa dalībnieki, kuri ik pa laikam mainījās, pie vēstniecības uzturējās nepilnu stundu, līdz izklīda. Tika gan novērots, ka Krievijas policija, kura apsargā Latvijas vēstniecību, ap to laiku esot palielinājusi apsardzes apjomu, kas varot liecināt, ka tās rīcībā esot bijusi informācija, kādu vēstniecība nebija saņēmusi.

Šī gan nav pirmā reize, kad pie vēstniecības Maskavā norisinājies mītiņš. 2011.gadā Kremļa organizētās jauniešu kustības “Naši” aktīvisti sarīkoja demonstrāciju pie Latvijas vēstniecības Maskavā, paužot savu neapmierinātību pret “valstisko fašismu Latvijā un Ukrainā”.