Straujuma par KNAB vadītāju varētu lemt aprīļa beigās (papild.) • IR.lv

Straujuma par KNAB vadītāju varētu lemt aprīļa beigās (papild.)

25
Laimdota Straujuma. Foto: Ieva Lūka, LETA
Beāte Rozmane

Valdošās koalīcijas partiju pārstāvji pagaidām piesardzīgi komentē jautājumus par KNAB

Par tālāko rīcību saistībā ar Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) priekšnieka Jaroslava Streļčenoka un vietnieces Jutas Strīķes konfliktu Ministru prezidente Laimdota Straujuma (Vienotība) lems pēc 24.aprīļa, kad būs pieejams pilns tiesas sprieduma teksts par Strīķes atjaunošanu amatā.

Arī pārējo valdošās koalīcijas partiju pārstāvji pagaidām piesardzīgi komentē jautājumus par KNAB, bet Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) Saeimas frakcijas vadītājs Augusts Brigmanis uzskata, ka jautājums par Streļčenoka atbilstību amatam nebūtu jāizlemj šīs Saeimas sasaukumam “īsi pirms vēlēšanām”, ziņo LETA.

Straujuma pēc koalīcijas padomes sēdes sacīja, ka pēc 24.aprīļa viņa tiksies ar ģenerālprokuroru Ēriku Kalnmeieru, lai izvērtētu pilno sprieduma tekstu un lemtu par tālāko rīcību. Straujumas preses sekretāre Džeina Tamuļēviča par komisijas izveides nepieciešamību, kas izvērtētu KNAB vadītāja Jaroslava Streļčenoka atbilstību amatam, Ir.lv atbild izvairīgi. 

Tamuļēviča norāda, ka tikai 24.aprīlī būs pieejams pilns tiesas spriedums par Jutas Strīķes atjaunošanu amatā KNAB. Pēc iepazīšanās ar pilnu tiesas spriedumu Ministru prezidente tiksies ar ģenerālprokuroru un pēc tam izlems, kāda būs turpmākā rīcība, skaidro Straujumas preses sekretāre.

Satversmes aizsardzības biroja (SAB) direktors Jānis Maizītis uzsvēra, ka viņa pilnvarās nav lemt par Streļčenoka atstādināšanu no KNAB vadītāja amata. SAB direktors norādīja – kamēr Ministru kabinets nav lēmis par attiecīgās komisijas izveidi un process par KNAB vadītāja izvērtēšanu nav sācies, viņam nekādu komentāru un argumentācijas par notikumu gaitu nav.

Iekšlietu ministrs Rihards Kozlovskis (RP) uzsvēra, ka vispirms ir jāiepazīstas ar tiesas argumentāciju. Viņš arī uzskata, ka pagaidām nebūtu pamata pārmest, ka netiek sperti kādi soļi situācijas risināšanai.

Savukārt Brigmanis uzskata, ka pirms vēlēšanām jautājuma par Streļčenoka atbilstību amatam nebūtu jānonāk Saeimā, jo tas varētu izraisīt “liekus strīdus un lieku ažiotāžu”. Vienlaikus Brigmanis piebilda, ka katrai pusei ir tiesības pārsūdzēt šo tiesas spriedumu. Viņš arī piebilda, ka premjerministre izvērtēs visus argumentus un pieņems pareizāko lēmumu.

Nacionālās apvienības politiķis Einārs Cilinskis akcentēja, ka likumā ir stingri noteikta kārtība, kādā šie jautājumi par KNAB vadītāja atbilstību amatam varētu tikt izskatīti. Šāda kartība izveidota, lai minimizētu politisko iejaukšanos un spiedienu. Tomēr arī minējumu izteikšana par turpmāko situācijas attīstību nozīmē izdarīt spiedienu, kas nebūtu pareizi, skaidroja Cilinskis.

Jau ziņots, ka Ministru prezidente nolēmusi iesaistīties Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) jautājuma atrisināšanā un pieļauj – ja biroja vadītājs Jaroslavs Streļčenoks turpinās uzstāt, ka nespēj sastrādāties ar biroja priekšnieka vietnieci Jutu Strīķi, tiks rosināts jautājums par biroja vadītāja nomaiņu.

Intervijā LTV raidījumam “Rīta panorāma” premjerministre īpaši uzsvēra, ka situācija KNAB pusotra gada garumā ir nepatīkama, kam par iemeslu ir minētās institūcijas divu vadošo amatpersonu nespēja sastrādāties. Pagaidām ar Rīgas pilsētas Centra rajona tiesa lēmumu Straujuma nav iepazinusies, bet ir skaidrs, ka viņai kā premjerministrei būs pašai jāiesaistas biroja problēmu atrisināšanā, ziņo LETA.

“Esmu nolēmusi tikties ar Streļčenoku un Strīķi atsevišķi, bet, ja biroja vadītājs turpinās uzstāt, ka nespēj sastrādāties ar savu vietnieci, tad pieļauju, ka tiks rosināts jautājums par biroja vadītāja neatbilstību amatam,” piebilda Straujuma.

Uz jautājumu, vai Streļčenoka nomaiņa jau ir pārrunāta partijas “Vienotība” iekšienē, Straujuma atbildēja, ka jautājums nav pārrunāts ar nevienu, jo tas esot viņas lēmums un viedoklis.

Kamēr nebūs stājies spēkā spriedums KNAB priekšnieka Jaroslava Streļčenoka vietnieces Jutas Strīķes strīdā par viņas atbrīvošanu no amata, izdarīt secinājumus ir pāragri, aģentūrai LETA sacīja ģenerālprokurors Ēriks Kalnmeiers.

Jautāts, vai, pēc viņa domām, nevajadzētu veidot komisiju, lai izvērtētu Streļčenoka atbilstību amatam, ģenerālprokurors atbildēja ar pretjautājumu, vai pirmās instances spriedums Strīķes lietā ir nepārsūdzams?

“Kamēr nebūs stājies spēkā tiesas spriedums, izdarīt secinājumus ir pāragri. Lai lemtu jautājumu par komisijas izveidošanu, ir jābūt konstatētiem kādiem likuma pārkāpumiem par neatbilstību iestādes vadītāja amatam pienākumu pildīšanas laikā,” norādīja Kalnmeiers, retoriski jautājot, par “kādiem likuma pārkāpumiem mēs šobrīd varam runāt”.

Viņš vēlreiz uzsvēra, ka tas ir tikai pirmās instances tiesas spriedums, un Kalnmeiers nekādus secinājumus, neredzot pilnu un motivētu tiesas spriedumu, nevarot izdarīt.

“Kas notiks gadījumā, ja apgabaltiesa atzīs, ka Rīgas pilsētas Centra rajona tiesas spriedums bijis nepareizs, un to atcels? Vai mēs veidosim vēl vienu komisiju, lai vērtētu iepriekšējās komisijas lēmuma atbilstību faktiskajiem apstākļiem,” jautāja ģenerālprokurors, piebilstot, ka tā var nonākt līdz absurdam.

Kalnmeiers atgādināja, ka KNAB ir Ministru kabineta (MK) pārraudzības iestāde, prokuratūra neatbild par personālpolitiku un neveic kontroli pār tām jomām, kuras nav prokuratūras uzraudzībā. “Prokuratūra uzrauga operatīvo darbību pirmstiesas izmeklēšanā, un punkts. Nevajag prokuratūrai karināt virsū atbildību, kas ir Ministru kabinetam,” uzsvēra ģenerālprokurors.

Valdības noteikumi nosaka kārtību, kādā izveidojama komisija, lai izvērtētu KNAB priekšnieka atbrīvošanai no amata.

Komisiju izveido Ministru kabinets, ņemot vērā ģenerālprokurora vai Ministru prezidenta sniegto informāciju, kas pamato KNAB likumā minētos iemeslus biroja priekšnieka atbrīvošanai no amata. Viens no nosacījumiem paredz, ka biroja amatpersonu no amata atbrīvo saistībā ar neatbilstību ieņemamam amatam.

Komisijas sastāvā ir ģenerālprokurors vai viņa īpaši pilnvarots virsprokurors, Satversmes aizsardzības biroja direktors, Drošības policijas priekšnieks, Ministru kabineta pilnvarots ministrs un Saeimas Nacionālās drošības komisijas priekšsēdētājs. Komisiju vada ģenerālprokurors vai viņa īpaši pilnvarots virsprokurors.

Likums nosaka, ka biroja priekšnieku ieceļ amatā uz pieciem gadiem un atbrīvo no amata Saeima pēc Ministru kabineta ieteikuma.

Streļčenoks: par mani izplata melus

Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) priekšnieks Jaroslavs Streļčenoks pēdējā laikā izjūt spiedienu, kas vērsts pret viņu gan no politiķu, gan mediju puses, tomēr viņš turpinās veikt savus pienākumus un minētajam spiedienam nepakļausies, ziņo LETA.

Intervijā LNT raidījumam “900 sekundes” Streļčenoks otrdien atzina, ka pēdējā laikā izjūt pret sevi vērstu spiedienu ne tikai no atsevišķiem medijiem, bet arī no politiķiem, kuru viedoklis šajos medijos tiekot tiražēts.

Tomēr uz jautājumu, kuri politiķi vai mediji, kas šādu spiedienu izdara, Streļčenoks nevēlējās atbildēs.

“Ir vērojams, ka tagad ir iedarbināti intensīvi mehānismi, lai mani kā valsts pārstāvi apmelotu un es darīšu visu, lai katrs par melu izplatīšanu samaksā,” piebilda Streļčenoks.

Rīgas pilsētas Centra rajona tiesa 10.aprīlī atcēla Streļčenoka lēmumu par savas vietnieces Jutas Strīķes atbrīvošanu no amata. Pēc tiesas sēdes Strīķe žurnālistiem norādīja, ka būs darbā tiesas norādītajā laikā. Pilnais tiesas spriedums būs pieejams 24.aprīlī.

Lieta līdz tiesai nonāca pēc tam, kad Streļčenoks 7.februārī trešo reizi uzteica darbu savai vietniecei Strīķei, bet šoreiz valdības vadība strīdā neiejaucās un Streļčenoka rīkojumu neatcēla.

(papildināta ar Streļčenoka un SAB vadītāja viedokli)

Komentāri (25)

alexander 14.04.2014. 10.32

Beidzot acīmredzamais jautājums par Streļčenoka neatbilstību KNAB vadītāja amatam ir verbalizēts valdības līmenī. Tikmēr KNAB reputācija, resursi un rīcībspēja mazinās. Kā rezultātā jaunajam KNAB vadītājam vispirms nāksies atjaunot cilvēkresursus, un atgūt rūpīgā un gadiem ilgā darbā iegūto sabiedrības uzticību, kas nav viegls uzdevums.

+19
-2
Atbildēt

0

Janka, Janic 14.04.2014. 11.28

Striiķe jaaliek par KNABa šefu un miers , viņa jau vienaa konkursaa piedaliijaas un par labu bija atziistama , bet politiķiem ( pasuuta taadi kaa lembes ) vajag vot šitaadus streļčonokus …

+18
-2
Atbildēt

1

    janazakovica > Janka, Janic 14.04.2014. 11.58

    jaa un jo atraak un jo labaak vismaz neviens nevarees mierigi guleet..

    +8
    -2
    Atbildēt

    0

ligakalnina 14.04.2014. 10.40

Kad no KNAB bija spiesti aiziet sakarīgākie cilvēki, KNAB darbs pilnīgi paralizēts, un Streļčenoka slimība sāk izopausties tā, ka to grūti nepamanīt, un par knab un to anekdotisko Streļčenoku visi smejas, beidzot, valdība ko tur “pamanījusi”.

Vispār, ne mazāka, ja ne lielāka atbildība par KNAB notiekošu gulstas uz Dombrovski un “tiesiskuma koalīciju”.

Saprotams, Striķe visiem nēerta, it sevišķi Lembergam, bet, vajadzētu, beidzot, viņu par vadītāju, kaut, reāli, Saeimā tam var nepietikt balsis, jo ZZS un SC noteikti nebalsos ne par vienu, kas neērts Lembergam.

+11
-4
Atbildēt

1

    dawe12121 > ligakalnina 15.04.2014. 15.52

    Jocígi,Tavà komentàrà nav nekas par na. Labojies?

    0
    -1
    Atbildēt

    0

@

Komentāri nav iespējoti šim rakstam

Saņem svarīgākās ziņas katru darba dienas rītu