Mazliet burve • IR.lv

Mazliet burve

6
Foto — Andrejs Terentjevs, F64
Gunita Nagle

Kaut arī Rūtai Muktupāvelai (50) ir šādas tādas zināšanas par šamanismu, viņa neburas. Pietiek ar personības šarmu, pētnieces garu un saprašanās mākslu, lai pieburtu sev cilvēkus, kas Kultūras akadēmijas satversmes sapulcē viņu izraudzīja par jauno akadēmijas rektori

Daudzi no tiem, kas nekad nav gājuši uz Kultūras akadēmiju klausīties Rūtas Muktupāvelas lekcijas, tik un tā iemīlējušies viņas balsī Iļģu albumā Spēlēju, dancoju, kurā Rūta iedziedāja Leldi. Neiemīlēties nevarēja, jo, atskanot viņas dziedātajam – «acis veras, aizveras, saules nav, nav ko redzēt…» -, šķita, ka dzidrā balss var savienot šo un viņsauli, tik pārpasaulīgi skaista tā bija. Citiem Kultūras akadēmijas dzīvē neiesvaidītajiem Rūta Muktupāvela saistās ar lekcijām par šamanismu, kuras, lai gan lasītas gaužām zinātniskā valodā, ir kā klusa burvestība – klausīties, neatklausīties. Bet Kultūras akadēmijas ļaudis, kas Rūtu Muktupāvelu redz diendienā jau 18 gadu garumā, pirms 10 dienām izraudzījuši viņu par savu jauno rektori.

Pati kā kultūra

«Kad Kultūras akadēmijas docētāji, studenti un administrācijas cilvēki domāja par to, kādu vēlētos redzēt akadēmiju nākotnē un kā tai vajadzētu pozicionēties augstākās izglītības telpā, mēs sapratām, ka rektora amatā vēlamies redzēt cilvēku, kas pats simbolizē kultūru tās plašākajā izpratnē,» akadēmijas kultūras socioloģijas un menedžmenta katedras vadītāja Anda Laķe skaidro, kādēļ vairums atbalstīja tieši Rūtu Muktupāvelu. Viņa – skaista sieviete brūnām, dzirkstīgām acīm un enerģiskām kustībām -, satikta studentu kafejnīcā dzeram kafiju, vairākkārt uzsver, ka vēl jau nav rektore – kamēr valdība viņu jaunajā amatā nav apstiprinājusi, viņai ir tikai kolēģu un studentu dotais uzticības mandāts. Tomēr par savu augstskolu, kuru vairums no mums zina kā aktieru un laikmetīgās dejas mākslinieku kalvi, mīļuprāt piekrīt runāt. 

Rūta, lietuviete, kuru uz Latviju atveda mīlestība pret latviešu dainām un etnomuzikologu Valdi Muktupāvelu, par Kultūras akadēmiju uzzināja 90.gadu vidū, kad tā vēl bija jauna augstskola. 

Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:


Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.

Saņem svarīgākās ziņas katru darba dienas rītu