Žurnālists Jānis Domburs (41) atgriežas televīzijas tiešraidē – nevis pašmērķīgi skaldīt, bet spriest
Stāvlampu maigā gaisma met siltus lokus ap Omas briljantu dīvānā atslīgušo Jāni Domburu, kurš stāsta par savu jauno stilu – gladiatoru cīņas ir pāgātne, turpmāk pirmdienās LNT Dombura studijā risināsies personiskas, dziļas un kaislīgas vakara sarunas, kādu pašlaik trūkstot kņadas pārņemtajā Latvijas ēterā. Viņš tomēr nav pārkvalificējies par pirtnieku un nespēlē klavieres krogā, kā 2011.gadā atjokoja Ir intervijā pēc Kas notiek Latvijā? (KNL) slēgšanas. Domburs atgriežas žurnālistikā ar savām daudz pieredzējušām aknām un jaunatklātu optimismu.
Kas bija izšķirošais arguments, kāpēc nolēmi atgriezties? Ko tu gribi izdarīt tādu, ko citi nevar?
To var saukt par fatālismu, vieglprātību vai atvērtību procesiem, bet es uzskatu – ja kaut ko dzīvē plānosi, smīdināsi Dievu. Savulaik neplānojot nokļuvu Atmodā, vēlāk Radio Brīvā Eiropa. Arī KNL neplānoju. Es dzīvoju. Bija aizsāktas lietas, nāca kādas jaunas – konsultācijas, analīze un tīrs bizness. Bija radošas lietas – kinoprojekts ar Podnieka filmu studiju. Bija nekā nedarīšanas, kas man ļoti patika – laiks domāt, tikties ar cilvēkiem. Un paralēli bija tiesas process ar LTV, kas sildīja jautājumu par atgriešanos. Īsu brīdi biju NEPLP padomnieks. Bija cilvēki, augsta ranga personas, kas pirms balsojuma jautāja, vai gribu balotēties, bet es teicu – čuriki, man nav augstākās izglītības.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.