Valta Pūces jaunais mūzikls Burvis no Oza zemes patiks gan bērniem, gan vecākiem
Labām bērnu izrādēm piemīt apbrīnojama īpašība – tās mīl visu vecumu skatītāji. Vecākie atceras savu bērnību un saskata savos bērnos ieaudzināmās vērtības. Jaunākie… Spriežot pēc pieredzes Latvijas teātros, to, kas svarīgi bērniem, nevienam pieaugušajam saprast nav lemts, jo ar apbrīnojamu regularitāti jau tā retajās bērnu izrāžu rindās atrodami iestudējumi, kas nevienu neiepriecina. Valta Pūces mūzikla Burvis no Oza zemes iestudējums mūzikas namā Daile ir patīkama pārmaiņa – par spīti dažiem «bet», izrādē smaida visa ģimene.
Pētera Brūvera librets izrādes vajadzībām ir nedaudz pārveidots – to ar dialogiem papildinājis Gundars Ignats un iestudējuma režisore Dace Pūce. Sižets atvasināts no Frenka Bauma bērnu grāmatas Oza zemes brīnumburvis (jeb Aleksandra Volkova Smaragda pilsētas – kurā nu dzelzs priekškara pusē esat uzauguši). Mazā Dorotija kopā ar sunīti Toto nonāk brīnumainā zemē, kur satiek salmiem piebāztu putnubiedēkli, sarūsējušu dzelzs malkas cirtēju un bailīgu lauvu, lai kopā ceļotu uz Smaragda pilsētu pēc prāta, drosmes, sirds vai, Dorotijas gadījumā, iespējas atgriezties mājās.
Mūzikls veidots kā solonumuru ķēde – katram varonim Valts Pūce uzrakstījis pa dziesmai. Mūzika ir enerģiska un aizrauj skatītājus gandrīz vai fiziski – beigās zāle aplaudē tai līdzi ne pieklājības pēc vai, kā reizēm gadās, ritma piemānīti, bet, šķiet, aiz laba garastāvokļa. Kā jau bērnu dziesmiņām pienākas, tās ir arī kaitinoši lipīgas. To jūs pamanīsit, piemēram, pēc stundām četrām, joprojām dungojot Putnubiedēkļa dziesmas piedziedājumu.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.