Ar dzīvesprieku! • IR.lv

Ar dzīvesprieku!

3
Foto — Gints Ivuškāns, F64
Anda Burve-Rozīte

Izcilais latviešu soprāns Inga Kalna šonedēļ ieradās no Vācijas Rīgā, lai Latvijas Nacionālajā operā dziedātu Mimī lomu operā Bohēma. Maijā viņa sniegs solokoncertu ar belcanto programmu, ko pati uzskata par lielu izaicinājumu

Vienu dienu pirms izrādes ieradusies Rīgā, Inga Kalna stundu pirms mēģinājuma Nacionālajā operā stiepj pretī siltu plaukstu sveicienam. «Labdien! Lūdzu, sēdieties!» viņa saka labi nostādītā balsī un pati graciozi iekārtojas mēģinājumu telpā uz sofas. Mākslinieces kapara krāsas mati rūpīgi sakārtoti zem mazas pelēki violetas cepurītes, viņa izvēlējusies līdzīga toņa nagu laku un skaistu pelēcīgu kašmira kleitu. Dzīvesprieks un dzidrie smiekli piedien pavasarim aiz loga. Inga Kalna neizskatās sagurusi no ceļa, lai gan mājās Hamburgā torīt cēlusies agri, lai jau dienas pirmajā pusē ielidotu Latvijā. «Jūs esat piektais cilvēks, ko šodien Rīgā satieku. Pirmie bija mani vecāki,» viņa sirsnīgi saka. Tieši viņi slaveno latviešu soprānu savulaik aizveda uz Emīla Dārziņa mūzikas skolu, kur Inga sāka mācīties klavierspēli. Domāja kļūt par mūzikas teorētiķi, bet sanāca operzvaigzne. Dziedājusi uz Londonas, Parīzes, Vīnes, Hamburgas un daudzu citu pasaules pilsētu skatuvēm.

Jau vairāk nekā desmit gadus viņa dzīvo Vācijā. Tur Inga sastapa arī savu mīlestību advokātu Vero Kosanu, abi kopā audzina desmit gadus veco meitu Lidiju. Šosezon aprit jau 20 gadu, kopš Inga Kalna sevi apliecina opermākslā. Vai pilnība sasniegta? Šajā brīdī Inga piemin lomu, ar kuru 1995.gadā nokļuva uz mūsu operas skatuves, un viņu pamanīja – Mimī Pētera Krilova iestudējumā Bohēma. Iestudējums tika atjaunots 2012.gadā, un šonedēļ viņa atkal to dziedāja Rīgā. Vaļsirdīgi atzina, cik patīkami spēlēt klasiskā izrādē, kurā skatītājiem skaidri un aizraujoši izstāstīts Mimī – 19.gadsimta Parīzes zīda izšuvējas – mīlas stāsts bez ekscentriskiem režijas trikiem. «Operas pasaule no tā jau ir nogurusi,» Inga atzīst. 

Viena no viņas spilgtākajām lomām ir Alčīna pazīstamajā Hendeļa operā, ko dziedājusi uz vairākām skatuvēm Eiropā, baroka laika opera, kurā galvenā varone «spēlējas» ar skaistuma un baudas varu, kas viņas rokās. Inga Kalna stāsta, ka sarežģītos, pretrunīgos raksturus, kuros jaušas zināma deva nelietīguma, viņai dziedāt ir viegli. 20 karjeras gadus operā viņa salīdzina ar auto (operdziedātāja gadījumā – balsi), ko vienkārši jāprot vadīt. «Un katrā vecumā citādi!» viņa enerģiski žestikulē. Šopavasar Inga sēdīsies pie ļoti sarežģīta auto stūres – 17.maijā Nacionālajā operā sniegs solokoncertu, izpildot Rosīni, Bellīni, Doniceti un Verdi mūziku. Ingas ilggadējā vokālā skolotāja no Londonas, izdzirdot par šo sarežģīto programmu, jokodamās vaicājusi: vai starpbrīdī pie operas stāvēs ātrā palīdzība? 

Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:


Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.

Saņem svarīgākās ziņas katru darba dienas rītu