Šveices Augstākā tiesa pārtrauc Latvijas pilsoņa diskrimināciju

Šveices tiesas lēmums apliecina, ka ES pilsoņiem ir pilnas tiesības brīvi nodarboties ar uzņēmējdarbību ES un EEZ dalībvalstīs

Šveices Federālās tiesas administratīvo lietu nodaļa atzinusi par prettiesisku un atcēlusi Cīrihes kantona tiesu administrācijas lēmumu neuzņemt Latvijas pilsoni Cīrihes tiesu tulku sarakstā, vēsta Šveices medijs „Tages-Anzeiger“.

Latvijas pilsonim, kurš vēlējās tikt uzņemts Cīrihes Augstākās tiesas tulku sarakstā, prettiesiski liegta šāda iespēja, secinājusi tiesa. Šis Šveices Augstākās tiesas lēmums noteic, ka Latvijas, kas ir Eiropas Savienības dalībvalsts, pilsonim Šveicē ir visas personas brīvas pārvietošanās tiesības un nedrīkst pieļaut diskrimināciju salīdzinājumā ar šveiciešiem.

Šveices Augstākā tiesa savā spriedumā norāda, ka Cīrihes kantona lēmums diskriminē Latvijas pilsoni viņa pilsonības dēļ.

Pieteicējs ir Roberts Putnis, kurš savulaik Latvijā vadīja Sabiedrību par atklātību „Delna”, tagad ir Bavārijas publiski zvērināto tiesu tulku un tulkotāju asociācijas prezidents. Putnis kā publiski zvērināts vācu un latviešu valodas tulks un tulkotājs tiesvedības laikā strādāja Bavārijā, Saksijā un Tīringenā.

Putnis Ir.lv par Šveices tiesas lēmumu teica, ka ir personiski gandarīts par uzvaru tiesā. „Vienlaikus tas ir būtisks precedents, kas vēlreiz apliecina, ka mums kā ES pilsoņiem ir pilnas tiesības brīvi nodarboties ar uzņēmējdarbību ES un EEZ dalībvalstīs,” teica Putnis. 

Viņš atcelto Cīrihes tiesu administrācijas lēmumu vērtē kā politiski motivētu. Tas, viņaprāt, iekļaujas Šveices jaunākajā labēji populistisko partiju dominētajā politiskajā propagandā pret ES pilsoņu imigrāciju Šveicē. Putnis uzsver, ka Šveices Augstākā tiesa vēlreiz ir apliecinājusi savu Eiropai draudzīgo reputāciju.

Putnis 2012.gadā lūdza Cīrihes kantona tiesas administrāciju ļaut sniegt juridiskos tulkošanas pakalpojumus kantona tiesām un iestādēm. Cīrihes tiesu administrācija atzina par pietiekamu pretendenta profesionālo kvalifikāciju. Tomēr tā iesniegumu noraidīja, savu atteikumu pamatojot ar Latvijas pilsoņa vienlaicīgo saimniecisko darbību vairākās valstīs (Šveicē, Vācijā un Latvijā), kā arī īslaicīgas uzturēšanās statusu Šveicē.

Latvijas pilsoņa sūdzību par šo atteikumu 2013.gadā noraidīja Cīrihes kantona Augstākā tiesa, kura atsaucās uz izņēmuma regulējumu ES un Šveices līgumā par personu brīvu pārvietošanos. Saskaņā ar šo interpretāciju Cīrihes tiesu tulki būtu uzskatāmi par publisko varu īstenojošām amatpersonām.

Putnis 2013.gadā ar kasācijas sūdzību pret šo Cīrihes Augstākās tiesas spriedumu vērsās Šveices Federālajā tiesā, kura šogad 31.janvārī piecu tiesnešu sastāvā Putņa sūdzību atzina par pamatotu.

Šveices Augstākā tiesa savā spriedumā norāda, ka pieteicējam ir „visas tiesības atsaukties uz Eiropas Savienības personu pārvietošanās brīvībām”, jo tiesu tulka darbs „tiešā veidā (nepastarpināti) nav uzskatāms par valsts varas īstenošanas funkciju”.

Tiesa uzskata, ka „Eiropas Savienības pilsoņiem nedrīkst tikt liegtas tiesības piedāvāt tulka un tulkotāja pakalpojumus (arī) Šveices tiesām un valsts iestādēm”, neskatoties uz faktu, ka Šveices „tiesām ir pienākums nodrošināt pienācīgu tulku objektivitāti un neitralitāti”.

Saskaņā ar Šveices Augstākās tiesas viedokli lēmumā par tulkošanas pakalpojumu sniegšanas tiesībām nav nozīmes tam, „cik ilgi attiecīgais Eiropas Savienības dalībvalsts pilsonis iepriekš ir uzturējies Šveicē un kāds ir viņa uzturēšanās atļaujas statuss”.

Šveices Federālā tiesa norāda, ka Cīrihes kantona tiesu administrācijai nebija tiesību ierobežot Latvijas pilsoņa tiesības sniegt savus pakalpojumus Cīrihes tiesām „tikai tāpēc, ka viņš tādus pakalpojumus sniedz arī citās pārvietošanās brīvības līguma dalībvalstīs”. Šāda diskriminācija tiesas ieskatā ir „principiāli nepieļaujama”.

„Tages-Anzeiger” raksta, ka pēc šā sprieduma, visticamāk, būs jāmaina Cīrihes kantona noteikumi par tiesu tulku darbu. Šie noteikumi nosaka, ka kandidātam uz uzņemšanu tulku sarakstā „parasti ir jābūt Šveices pilsonim vai viņam vismaz vairākus gadus ir jābūt Šveices uzturēšanās atļaujai”.