Ušakovs aicina krievus mazināt latviešu satraukumu

SC līderis Ukrainas notikumus vērtē kā valsts apvērsumu un neatbild, vai Krimas referendumu uzskata par leģitīmu 

Krievu tautības cilvēkiem vajadzētu savus draugus, kaimiņus, kolēģus nomierināt, teikt, ka mums var atšķirties viedokļi par daudziem jautājumiem, bet valsts mums ir viena – Latvija – un neviens negrib, lai šeit atkārtotos Ukrainas scenārijs, intervijā “Neatkarīgajai” trešdien saka Rīgas mērs Nils Ušakovs (SC).

Ušakovs to pamato ar “lielākās latviešu sabiedrības daļas uztraukumu par to, kas notiek Ukrainā”. Viņš to saprotot, jo “Latvijas vēsturē jau ir bijuši gadījumi, kad šeit ar karaspēku ienāk svešas varas”.

Vienlaikus viņš nemaina savus uzskatus, ka Ukrainā noticis valsts apvērsums, un tieši neatbild uz jautājumu, vai referendums par Krimas atdalīšanos ir leģitīms. “Pat netaisos to analizēt, ir vai nav leģitīms. Bet manas partijas pozīcija ir, ka Ukrainai jāpaliek esošajās robežās,” saka Ušakovs.

Uz jautājumu, vai kaut kas līdzīgs Krimas scenārijam būtu iespējams, teiksim, Daugavpilī, Ušakovs atbild, ka vispirms tas ir jautājums, “ko mēs tagad darīsim, lai šāda situācija ne Daugavpilī, ne kur citur nebūtu pieļaujama”.

Viņaprāt, tagad latviešiem un krieviem, “neraugoties uz vēsturiskajiem aizvainojumiem, uz to, kas kuram kurā valodā kam ir atbildējis, vajag saņemties un atrast kopsaucēju, lai pat teorētiski šāda situācija ar Daugavpili nebūtu iespējama”.

Par Saeimas pagājušajā nedēļā pieņemto rezolūciju, kurā tika nosodīta Krievijas agresija Ukrainā, bet SC deputāti nebalsoja par šo rezolūciju, Ušakovs atbild, ka viņi neesot piedalījušies “nacionālajā trakomājā, kas bija Saeimā”. “Vai tur kāds gribēja ukraiņiem palīdzēt,” retoriski vaicā Ušakovs un atbild – nē, deputāti tikai domājuši, “ko pēc iespējas riebīgāku pateikt par krieviem”.

Krievijas vēstnieka Latvijā izteikumus par Krievijas pasu piedāvāšanu Latvijas nepilsoņiem viņš neuzskata par iejaukšanos citas valsts iekšējās lietās. “Viņiem neviens citu pilsonību nav piedāvājis,” apgalvo Rīgas mērs, kurš intervijā norāda, ka baidās pat domāt, cik daudz cilvēku Latvijā šādu Aleksandra Vešņakova piedāvājumu varētu patiesi izmantot.

Vaicāts par Saskaņas centra, kura līderis viņš ir, izredzēm pēc vēlēšanām iekļūt valdības koalīcijā, Ušakovs nesatraucas, jo “šoreiz situācija ir citāda nekā 2011.gadā”. Ukrainas notikumu dēļ tagad arī Latvijā esot augstāka radikalizācijas pakāpe. Tāpēc politiķiem esot tikai viena izvēle – vai nu veidot vienotu vīziju par Latvijas nākotni, vai atdot lielu daļu vēlētāju krievu un latviešu radikāļiem. Tā kā Rīga ir daudz mazāka par Kijevu, Ušakovs norāda, ka te “paslēpties nebūs iespējams”.