Kamēr ukraiņi sašutuši brīnās par bijušā prezidenta un prokurora saceltajām miljonus vērtajām mājām, viņu valsts stāv pie finanšu bedres, kuras aizbēršana prasīs daudzus miljardus.
Reitingu aģentūra S&P neilgi pirms Janukoviča gāšanas pazemināja Ukrainas kredītreitingu un paziņoja, ka «ir ļoti iespējams Ukrainas defolts, ja apstākļi ievērojami neuzlabosies, un to mēs neprognozējam». Pēc S&P aprēķiniem, Ukrainai un valstij piederošam gāzes uzņēmumam Naftogaz 2014.gadā jāatmaksā parādi ārzemju valūtā 13 miljardu dolāru vērtībā. Problēmas padziļina importa lielais pārsvars pār eksportu – kārtējo maksājumu konta deficīts 2013.gadā bija ap 17 miljardiem dolāru. Taču centrālās bankas valūtas rezerves gada sākumā bija ap 18 miljardiem dolāru – ievērojami mazāk, nekā nepieciešams, lai atmaksātu ārzemju parādus un segtu importa vajadzības, un grivnas kursa kritums padara šo maksājumu veikšanu ar vietējiem līdzekļiem aizvien grūtāku.
Kur ņemt naudu? Pēc Janukoviča gāšanas Krievija noteikti nepārskaitīs atlikušos 12 miljardus no decembrī solītajiem 15, turklāt ļoti iespējams, ka Maskava sāks radīt papildu ekonomiskās problēmas, ierobežojot importu no Ukrainas un varbūt paaugstinot gāzes cenu vai pat pārtraucot tās piegādi. No Rietumiem nāk signāli, ka Ukraina varētu saņemt 20 miljardu dolāru lielu palīdzību, taču tas nozīmēs piekrišanu Starptautiskā Valūtas fonda noteikumiem, piemēram, subsīdiju atcelšanu gāzes cenām mājsaimniecībām. Janukovičs šo SVF prasību 2011.gadā noraidīja un atteicās no naudas. Vai jaunajai valdībai pietiks drosmes un politiskā atbalsta piekrist?
Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.