Četri olimpisko medaļu komplekti, saviļņojums un aizkustinājuma asaras. Par to visu latvieši tagad var pateikties Siguldas bobsleja un kamaniņu trasei – padomju norietā tapušajai sporta būvei, kuru atjaunotajā valstī vienbrīd pat gribēja uzspridzināt
Veras Zozuļas zelts un Ingrīdas Amantovas bronza kamaniņbraukšanā 1980.gada olimpiskajās spēlēs Latvijā radīja divas jaunas lietas – bobsleju un Siguldas mākslīgā ledus trasi. «PSRS Leikplesidā komandu cīņā zaudēja demokrātiskajai Vācijai, un Maskava intensīvi meklēja, ko darīt, lai varētu dabūt medaļas,» atceras Daumants Znatnajs, toreizējais Latvijas PSR Sporta komitejas priekšsēdētājs.
Bobslejs bija viena no atbildēm, un to attīstīt uzdeva latvietim Rolandam Upatniekam – tolaik kamaniņu braucējam un trenerim. «Tas bija tikai tāpēc, ka viņš bija spēcīgs konkurents Krievijas kamaniņbraucējiem un krievi gribēja tikt no viņa vaļā,» aizkulišu intrigas atklāj Znatnajs, enerģisks vīrs gados, kurš tagad vada Latvijas senioru sporta kustību. Otra atbilde bija mākslīgā ledus trase. Līdz tam Latvijā bija tikai dabīgā ledus trase – Cīrulīšos pie Cēsīm.
Pirmo skici Siguldas trasei bija uzmetis kamaniņu sporta entuziasts, Zozuļas treneris Valdis Tiliks. «Viņš to plānoja citādu – ka trase sāksies pie Siguldas pilsdrupām, ies pa nogāzēm un beigsies tur, kur tagad ir finišs.» Tilika projektu paņēmis azotē, Znatnajs brauca uz Maskavu pēc akcepta. Sākumā Maskavas funkcionāri bijuši noraidoši, bet «pašās augšās – PSKP CK – bija pieprasīts, ka vajag plānu, kādas būves jāceļ PSRS, lai vinnētu olimpiādi», un uz šī viļņa latviešiem izdevies plānā dabūt Siguldas trasi. Tad attieksme kļuvusi nopietnāka, taču arī tālākais ceļš bijis pilns ar sarežģījumiem padomju garā. Kādā brīdī atklājies, ka Centrālā komiteja Siguldu no plāna izmetusi. «Ļeņingradas pirmais sekretārs bija izdomājis, ka Ļeņingradā būs ziemas olimpiskās spēles un viņam trasi vajag dabūt sev. Es gāju pie mūsu Ministru padomes priekšsēdētāja Rubeņa, saku: Jurij Janovič, apsolīja, ka mums būs – kāpēc tā? Viņš pa sarkanajiem telefoniem zvanīja uz Maskavu un mums to trasi atjaunoja. Ļeņingradai tā vietā iedeva tālā lidojuma tramplīnu,» stāsta Znatnajs. Gala rezultātā no desmit kompartijas plānā ieliktajiem objektiem uzbūvēta tikai Siguldas trase. «Tā lieta tomēr kādam jādzen uz priekšu, un mēs gājām virsū nepārtraukti,» komentē Znatnajs.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.