Lauksaimniecības zemju apmežošana ir nepieņemama 35

Meža zemene. Foto: Ieva Čīka, LETA
Romāns Naudiņš
Print Friendly, PDF & Email

Vai vēlamies apmežot Latviju līdz 70%, 80%, 90%?

Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijā 2.lasījumā tiks skatīts likumprojekts „Grozījumi Meliorācijas likumā”, kur kopīgi ar lauksaimnieku organizācijām esmu iesniedzis priekšlikumu, kas turpmāk liegtu meliorētā lauksaimniecībai izmantojamā zemē ieaudzēt mežu vai krūmus, izņemot ilggadīgo stādījumu ierīkošanu, kā augļukoki un ogulāji, kas ar savu sakņu sistēmu nenodara bojājumus meliorācijas sistēmām.

Lauksaimnieku nevalstiskās organizācijas patlaban ar Zemkopības ministriju meklē iespēju un atbalsta mehānismus, kā atgriezt ražošanā tagad neizmatotos 300 tūkstošus ha lauksaimniecībā izmantojamo zemju. Nav noslēpums, ka lauksaimniecības nozare Latvijā attīstas ļoti strauji. Kaut vai piemērs ir gaļas liellopu un aitkopības nozare, kas ir ļoti labi piemērotas šo platību izmantošanai. 2012. gada beigās lauku saimniecībās audzēja 393,1 tūkstoti liellopu, kas ir par 12,5 tūkstošiem vairāk nekā 2011.gada nogalē. Gaļas zīdītājgovju bija par 3,6 tūkstoši jeb 16,5% vairāk. Aitu skaits arī pieaudzis par četriem tūkstošiem jeb 5%, salīdzinot ar 2011.gada un 2012.gada beigām, liecina Centrālās statistikas pārvaldes apkopotie dati. Tas nozīmē, ka šajās platībās, kuras meža nozares pārstāvji apzināti mēģina dēvēt par „lauksaimnieciskajā ražošanā ekonomiski neizmatojamām” platībām, ļoti strauji attīstās tieši gaļas lopkopības nozare.

Zemkopības ministrijas un lauksaimnieku nevalstisko organizāciju stratēģiskais mērķis lauksaimnieciskajā ražošanā ir 2019.gadā sasniegt 2 miljonu ha izmantošanu. Patlaban tiek apsaimniekoti 1,7-1,8 miljoni ha.

Patlaban masu medijos un lauksaimnieku vidū notiek diskusijas par „Grozījumiem likumā „Par zemes privatizāciju lauku apvidos”. Visi ir vienisprātis, ka Latvijā beidzot ir jāievieš zemes iegādes kritēriji, visi atzīst, ka lauksaimniecības zemes ir jāizmanto lauksaimniecības produkcijas ražošanai. Lauksaimniecības nozare var dot papildus darba vietas reģionos un ražot papildus produkciju pozitīvākai Latvijas eksporta bilancei. Valsts un reģionu attīstība ir atkarīga no mūsu valstiskuma kodola, kas pamatā dzīvo Latvijas laukos.

Atsevišķi meža nozares pārstāvji gluži otrādi meklē iespēju, kā savā īpašumā esošas lauksaimniecībā izmantojamās zemes apmežot, nevis nodot tās lauksaimniekam nomā, pārdot lauksaimniekam vai topošajam Latvijas valsts zemes fondam.

Latvijas mežainums 1935.gadā bija ap 27% no valsts teritorijas, tagad – ap 58%. Jājautā, kāds ir mūsu valdības un Zemkopības ministrijas stratēģiskais mērķis? Vai vēlamies apmežot Latviju līdz 70%, 80%, 90%?

Cik ilgi tiks lobētas lauksaimniecībā izmantojamās zemes apmežotāju intereses? Turklāt aiz apmežotāju interesēm pamatā paslēpušies ārvalstu pensiju fondi. Daži no šiem fondiem atklāti atļaujas pat paziņot, ka pašlaik jau viņiem piederot 107 tūkstoši ha Latvijas lauku un meža zemju (lasiet šeit). Vai zviedru pensiju fondi mums turpmāk grasās maksāt pensijas? Šaubos. Latvijas bagātība ir tās zeme. Auglīga un pateicīga lauksaimniecībai. Meliorētu lauksaimniecības zemju apmežošana ir absurds.

Arī lielākā daļa meža nozares pārstāvju atzīst, ka patlaban pietiek darba pie mazkvalitatīvo mežaudžu nomaiņas uz kvalitatīvām mežaudzēm un mežiem. Meža nozarē vairāk uzmanības jāpievērš mežaudžu kvalitātes uzlabošanai, nevis kvantitātei.

Neskatoties uz lauksaimnieku nevalstisko organizāciju iebildēm, jaunajā izstrādātajā Lauku attīstības programmā ir paredzēts novirzīt finansējumu vismaz 30 tūkstošus ha apmežošanai. Par šo jautājumu Zemkopības ministrijas līmenī nav notikusi diskusija ar lauksaimniekus pārstāvošām nevalstiskajām organizācijām. Lauksaimnieku nevalstiskās organizācijas nav pret to, ka Lauku attīstības programmā finansējumu novirzītu esošo mežaudžu kvalitātes uzlabošanai. Lauksaimnieki kategoriski iebilst lauksaimniecības zemju apmežošanai.

Ja ārvalstu pensiju fondi un investori ir iegādājušies lauksaimniecībā izmantojamo zemi, tad tiks darīts viss iespējamais, lai būtu pieejams Eiropas Savienības atbalsts apmežošanai, un ar likumdošanu apmežošana ir atļauta. Krievijas pierobežā ir pagasti, kuros līdz pat 80% teritoriju pieder ārvalstu pensiju fondu pārstāvjiem.

Ja tiek apmežota lauksaimniecībā izmatojamā zeme, tad nav jāmaksā ne valsts nodevas, ne arī nekustamā īpašuma nodoklis par jauno mežaudzi tuvākos 20 gadus. Savukārt, ja tiek atmežota meža zeme, tad lauksaimniekam valstij ir jāmaksā valsts nodeva līdz pat 6000 eiro par ha. Vai tas ir samērīgi?

Apzināta valsts galvenā resursa – lauksaimniecības zemes apmežošana – ir tuvredzīgs un nepārdomāts solis, kas var radīt zaudējumus visai Latvijas sabiedrībai un ekonomikai. Patlaban lielas lauksaimniecībā izmantojamās zemes platības tiek atgrieztas atpakaļ ražošanā, kas nodrošina jaunas darba vietas lauku reģionos un lauksaimniecības produkcijas pārstrādes nozarēs. Tas uztur arī dzīvi Latvijas attālākajos reģionos.

Ja lauksaimniecībā izmantojamā zeme tiks apmežota, tas radīs pretēju efektu, kā rezultātā zaudētāja būs visa Latvijas tautsaimniecība. Atgādināšu, ka Zemkopības ministrijas stratēģiskais mērķis ir 2020.gadā sasniegt vismaz divu miljonu ha platību, kas tiktu izmatota lauksaimniecības produkcijas ražošanai.

Autors ir 11.Saeimas deputāts, Nacionālā apvienība

 

Komentāri (35)

lebronj2356 18.02.2014. 12.14

Vēl viens lielsaimnieku lobists pamodies – mīnusu vēlēšanās dabūsi ! Zemes apstrādi regulē tirgus, LV ir tādas zemes, pamatā Vidzemes austrumos un Latgalē, kur ekonomiski izdevīgākais veids ir platības apmežošana. Ja protams piešķir masīvas subsīdijas un lobe citādos veidos, tad var arī rapsi audzēt, kas ir nekas cits, kā zemes izniekošana pseidozaļas degvielas vārdā ! Ulmaņlaikos LV bija agrāra valsts, mūsdienās ir mazliet citādāk un meži ir viena no, ja ne pati lielākā LV bagātība(aiz cilvēkiem protams), un, ja reiz meži šeit aug ļoti labprāt un dabīgi, tad ir jāvērtē vai tas nav izdevīgāk nekā noplicināt zemi, pēcāk to piegāzt ar minīšiem u.c. ķīmiskiem dranķiem un tā no gada uz gadu !

+16
-3
Atbildēt

1

    esmeralda_se > lebronj2356 18.02.2014. 12.36

    Es gan drīzāk teiktu – pseidopatriots. Šobrīd aktuāla tēma, pie kuras “rokas pasildīt”.

    +8
    -1
    Atbildēt

    0

dro 18.02.2014. 14.36

Apšaubu, vai cilvēks, kurš Lukašenko režīmu uzskata par demokrātisku, kaut ko sajēdz no lauksaimsniecības vai ekonomikas.

+14
-4
Atbildēt

3

    Antra > dro 19.02.2014. 23.37

    lno

    Tādu pamuļķu, kā viens Romka, Vienotībai ir trešā daļa, bet paģeļņikiem, ZRP, vairāk kā puse. Raksts, pupu mizas.

    Kad kāds uzstājās, ka neļausim ārzemniekiem mūsu zemes aizaudzēt krūmiem, neviens nesatraucās.

    0
    0
    Atbildēt

    0

    marchaeva > dro 17.06.2014. 16.13

    Romāns jau ir no NA. Lauksaimnieka pueredzes gan viņam, šķiet, ka īsti nav.

    Nez vai pat ravējis ir regulāri.

    0
    0
    Atbildēt

    0

    lebronj2356 > dro 18.02.2014. 14.47

    Sajēgt šinī gadījumā nav obligāti, svarīgāk ir kārtējo reizi nolobēt lielbaronu intereses uz tendenciozi pagrābtu faktu fona….visu rapšiem ?!

    +8
    -1
    Atbildēt

    0

simpsons 18.02.2014. 20.47

Visi ir vienisprātis, ka Latvijā beidzot ir jāievieš zemes iegādes kritēriji, visi atzīst, ka lauksaimniecības zemes ir jāizmanto lauksaimniecības produkcijas ražošanai.

————-

Es neesmu šo visu skaitā un manā vārdā, lūdzu, neuzstāties! Maniem vecākiem ir pārdesmit hektāru lauku zemes, kuru kaimiņš nogana. Bet viens hektārs ir meža vidū, kur iekļūt tikai ar pūlēm un nevienam neinteresē tur kaut ko darīt, arī pa velti ne. Pats ideālākais kandidāts apmežošanai, bet, lūk, NA no Rīgas redz labāk ko [ne]darīt.

Bez tam esošā zeme ir stulbas formas ar dažādiem ielokiem. Bija doma, ka lēnām varētu piepirkt klāt apkārt neizmantoto zemi un uztaisīt nepārtrauktu, apaļu zemes gabalu. Ja kāds nākotnē vēlēsies izmantot intensīvāk, būs vieglāk vienoties. Man nav lauksaimniecības izglītības un nebūs. Zemes [ne]pirkšanas likums man aizliegs kaut ko darīt. Krāt kapitālu vecumdienām ārzemju akcijās priekš nacionālistiem ir patriotiskāk, nekā ieguldīt dzimtā novada zemē.

+11
-2
Atbildēt

2

    lebronj2356 > simpsons 18.02.2014. 21.31

    Pilnībā pievienojos ! Vēl tikai jautājums NA – šī ir Jūsu reklāma dienā, kad Bordāns izsludina jaunas partijas veidošanu – vai arī nevērētējat savus vēlētājus vispār ?

    +2
    -3
    Atbildēt

    0

    agija_kola > simpsons 19.02.2014. 22.57

    Tieši tā. Slikti metas, lasot šos praviešu murgus. Kā zemes īpašniece, gribētu zināt, kad beigsies šī padomiski/komsāriskā pieeja valstij un likumdošanai. Protams, valsts būtībā ir ierobežojumu komplekss, taču gaume paredz mēru. Nomoka jautājums- kāpēc katra iniciatīva, kas uzrodas gudrajās galvās un tām pietuvinātos rumpīšos ir represīva pēc būtības? Kāpēc nevis radīt apstākļus, lai būtu izdevīgi, bet gan radīt apstākļus, lai būtu neiespējami? Neļaut, aizliegt, palielināt nodokļus. Bet papētot tuvāk, sanāk, ka ir šaurs lietotāju loks, kam konkrētas izmaiņas silda kontus.

    +3
    0
    Atbildēt

    0

Lai pievienotu komentāru, vai ienāc ar:

Saņem svarīgākās ziņas katru darba dienas rītu