Mākslas muzeja rekonstrukcija varētu ieilgt par gadu • IR.lv

Mākslas muzeja rekonstrukcija varētu ieilgt par gadu

5
Mākslas muzeja ēkas atspulgs dubļu peļķē. Foto: Evija Trifanova, LETA

Izmaksu kāpumu esot grūti prognozēt

Latvijas Nacionālā mākslas muzeja (LNMM) rekonstrukcijas darbi varētu ieilgt aptuveni par vienu gadu, bet projekta izmaksu kāpums pagaidām nav prognozējams, trešdien iepazīstinot ar darbu norisi muzejā, pastāstīja Rīgas domes Īpašuma departamenta vadītājs Oļegs Burovs (GKR).

Ja sākotnēji būvdarbus muzejā bija plānots pabeigt līdz 2015.gada vidum, tagad varētu runāt tikai par 2015.gada beigām vai 2016.gada vidu. Rīgas domes priekšsēdētājs Nils Ušakovs (SC) pauda cerību, ka muzeja ēku varētu nodot ekspluatācijā 2015.gada 11. vai 18.novembrī, taču Burovs savās prognozēs bija piesardzīgāks, norādot, ka bez sasteigšanas ēka varētu būt gatava uz 2016.gada 4.maiju. Precīzu termiņu būvnieki un Rīgas dome varētu nosaukt augusta vidū.

Lai nezaudētu LNMM rekonstrukcijai piesaistīto Eiropas Savienības finansējumu, Rīgas domei nāksies vērsties projektu pārraugošajā institūcijā, lai lūgtu pagarināt projekta termiņu.

Ne būvnieki, ne projektētāji pagaidām nevar pateikt, kādas būs papildu izmaksas, ko radījuši neparedzēti apstākļi – gruntsūdeņu spiediens un vēsturiskās ēkas plaisāšana. Sākotnēji tika paredzēts, ka LNMM rekonstrukcija izmaksās 34,15 miljonus eiro, taču šo summu nāksies palielināt.

Jau ziņots, ka kļūdainu hidroģeoloģisko datu dēļ radušies sarežģījumi ar gruntsūdeņiem. Kā pastāstīja būvnieki, vienā no pazemes apjoma pamatu pāļu urbumiem stundā augšup sūkušies 25 kubikmetri ūdens, līdz ar to nācies saīsināt enkurpāļu dziļumu un gandrīz uz pusi palielināt pamatplāksnes biezumu.

Rīgas domes Īpašuma departaments nolīdzis juristus, lai izvērtētu iespēju radušos papildu tēriņus vismaz daļēji piedzīt no apdrošinātājiem vai projektētājiem, kuru piesaistītie apakšuzņēmēji pieļāvuši kļūdas gruntsūdeņu izpētē. Burovs norādīja, ka par šo jautājumu, iespējams, gaidāmi tiesu darbi, taču Rīgas mērs uzskata – pat ja kļūdas nebūtu bijušas un visi aprēķini uzreiz būtu bijuši precīzi, projekts diez vai būtu īstenojams īsākā laikā un ar mazākām izmaksām: Rīgas dome vienkārši laicīgāk būtu zinājusi, ar ko rēķināties. Papildu tēriņus Rīgas dome pilnībā segs par pašvaldības budžeta līdzekļiem, taču finansējums šim nolūkam, visticamāk, būs jāmeklē jau 2015.gada budžetā.

Patlaban pie muzeja ēkas ir noslēgušies būvbedres rakšanas darbi un tajā tiek veikta jaunbūves pazemes apjoma izbūve – izbūvēta rievsiena līdz jaunbūvējamajai lifta šahtai, turpinās pamatu plātnes, ārsienu un strapsienu betonēšanas darbi, inženierkomunikāciju izbūve, kā arī turpinās hidroizolācijas un siltināšanas darbi.

Kravas lifta šahtas rakšana līdzās jau esošajai būvbedrei pagaidām nenotiek, jo projektētāji meklē piemērotākos risinājumus, kā nodrošināties pret vēsturiskās ēkas turpmāku plaisāšanu. Jaunie risinājumi varētu būt gatavi marta sākumā, kad arī varētu runāt par precīzākiem termiņiem un papildu izmaksām.

Tikmēr muzeja vēsturiskajā ēkā veikti demontāžas darbi, ailu atvērumu pastiprināšanas darbi veikti 90% apjomā, uzbetonētas sienas un pagraba pārseguma plātne erkera zonā un izbūvēts jauns 3.stāva pārsegums zonā uz Mākslas akadēmijas pusi. Turpinās 1. un 2.stāva logu un rāmju restaurācija, kā arī vestibila griestu, sienu un durvju portālu attīrīšana no krāsas. Tāpat turpinās kupola jumta siltināšana un restaurācija, ir piegādātas pirmās zvīņas no titāncinka kupola jumta apdarei.

Būvlaukumā nepārtraukti tiek veikts ēkas plaisu monitorings, taču pēdējā mēneša laikā, kamēr rakšanas darbi nenotiek, izmaiņas plaisās nav novērotas. Daļa plaisu ēku sienās esot bijušas vēl pirms rakšanas darbu uzsākšanas, taču tās iepriekš nav bijušas manāmas, jo aizšpahtelētas kosmētisko remontu laikā.

Kopumā 12 mēnešu laikā apgūts finansējums aptuveni 25% apjomā, ikdienā objektā strādā 90 darbinieku. Rīgas dome uzsver, ka būvdarbi objektā nav apturēti un kopumā gan ar projektētāju, gan ar būvnieku darbu pašvaldība ir apmierināta. Burovs gan piebilda, ka no projektētājiem vēlētos sagaidīt aktīvāku rīcību.

Kā ziņots, Līgums par LNMM rekonstrukciju un restaurāciju ar SIA “RE&RE” noslēgts pirms gada, 24.janvārī, bet muzeja darbība pārtraukta 12.februārī – drīz pēc tam ēkā darbu sāka būvnieki.

Muzeja ēkas rekonstrukcijas, restaurācijas un jaunbūves projekta pasūtītāji ir Rīgas domes Īpašumu departaments, būvprojekta autori ir Lietuvas arhitektu birojs “Processoffice”, savukārt būvniecības un restaurācijas darbus veiks būvfirma “RE&RE”.

LNMM ēkā uzsākti rekonstrukcijas un restaurācijas darbi, kuru gaitā līdzās muzejam parka pusē tiks izbūvēts divstāvu pazemes apjoms ar restaurācijas darbnīcām, noliktavām un trim jaunām izstāžu zālēm.

Projektā kopumā paredzēts ieguldīt vairāk nekā 34 miljonus eiro, no kuriem aptuveni 21,3 miljoni eiro ir Rīgas domes finansējums, 13,1 miljons eiro – Eiropas Savienības līdzekļi, bet valsts piešķirtais finansējums ir 346 000 eiro. Valsts nozīmes arhitektūras piemineklis – LNMM galvenā ēka – bez kapitālā remonta ir kalpojusi jau 107 gadus kopš tās atvēršanas dienas 1905.gada 16.septembrī.

 

Komentāri (5)

kristaps_drone 12.02.2014. 15.24

Ha, ha, ha! Tik pierasta shēma šajā valstī – radušies neparedzēti apstākļi! Re&Re, laikam, kā parasti, saslēdza neskaitāmus apakšlīgumus, bet tur pašā apakšā strāda ļautiņi bez līgumiem, specialitātes un zināšanām.

+2
-1
Atbildēt

0

Timurs Čuntonovs 12.02.2014. 14.39

Bija taču iecerēta aptauja, ko darbaļaudis vēlas – zilu vai zaļu vai zaļzilu fasādi. Ko ta’ beidzot nolēma Rīga kungi? :)

+1
-1
Atbildēt

0

@

Komentāri nav iespējoti šim rakstam

Saņem svarīgākās ziņas katru darba dienas rītu