Rīgas domes vadībai tīk pozēt svarīgos būvlaukumos, taču pēc Zolitūdes traģēdijas vairās no politiskās atbildības, aizbildinoties ar sistēmas nepilnībām
Pārgriezt jaunbūves atklāšanas lentīti – šo patīkamo pašvaldības vadītāja darbu pārspēt var ja nu vienīgi kapsulas iemūrēšana ēkas pamatos, atstājot liecību par sevi nākamajām paaudzēm. Ķiveres, ķelles un šķēres nav svešas arī Rīgas domes priekšsēdētājam Nilam Ušakovam un vietniekam Andrim Amerikam – aizvadīto gadu fotoarhīvā atrodami daudzi attēli, kuros domes vadītāji inspicē svarīgu objektu būvlaukumus, lepojas ar graustu novākšanu vai pozē spāru svētkos kopā ar celtniekiem.
Pēc 54 cilvēku bojāejas lielveikala drupās Zolitūdē pašvaldības reakcija gan bija citāda. No amata atstādināti seši ar Zolitūdes projektu tieši saistītie Rīgas būvvaldes darbinieki, bet Ušakovs ar Ameriku savus amatus atstāt negrasās un kā galveno problēmu cēloni min Valsts būvinspekcijas likvidēšanu 2009.gadā, kā arī nepietiekamas pašvaldības pilnvaras. Tomēr, ielūkojoties spēkā esošajos likumos, kļūst skaidrs – pašvaldības atbildība būvniecības procesā ir ļoti skaidra un konkrēta.
Vietvaru pienākumus nosaka likums «Par pašvaldībām», kā autonomu funkciju paredzot «nodrošināt savas administratīvās teritorijas būvniecības procesa tiesiskumu». Detalizētāk pašvaldības kompetence noteikta Būvniecības likumā – nodrošināt apbūves noteikumu izpildi, lemt par būvprojektiem, izsniegt būvatļaujas un «kontrolēt, kā būvniecības dalībnieki ievēro šā likuma un citu būvniecību reglamentējošo normatīvo aktu prasības». Noteikts, ka būvniecības pārzināšanai un kontrolei pašvaldības veido būvvaldes un piesaista būvinspektorus. Būvinspektoriem ir plašas pilnvaras pārbaudīt būves, pieprasīt paskaidrojumus un pārtraukt neatbilstošu būvniecību.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.