Kāpēc mums visiem ir vajadzīga Latvija?
Kad 1921.gadā Satversmes sapulcē apsprieda Satversmes projektu, Jānis Purgalis, referents no Kristīgi nacionālās partijas, ļoti trāpīgi sacīja, ka «visdrošākā satversme ir veselīgs gars tautā». Vai šodien Latvijas tautā valda veselīgs gars, tas ideālisms un arī uzskatu vienotība daudzveidībā, kas radīja Latvijas valsti un tās Satversmi? Kāpēc Latvijas iedzīvotāji emigrē, kāpēc tukši kļūst lauki, panīkst mazpilsētas, kāpēc Džini nevienlīdzības indekss ir viens no augstākajiem Eiropas Savienībā, kāpēc izmirst veseli novadi Latgalē, Sēlijā, Lejaskurzemē un Ziemeļvidzemē? Kāpēc Latvija šodien ir zinātnei un inovācijām nelabvēlīga valsts? Uz šādiem jautājumiem ir jārod atbildes.
Neapšaubāmi, sabiedrības prāvā daļā pašlaik valda stipri negatīvs un nihilistisks noskaņojums. Šaubos, vai to mainīs deklaratīvi dokumenti, kuriem cilvēku vairākums vienkārši netic vai uztver tos kā priekšvēlēšanu gaisotnē radītus. Diezgan zema ir pilsoniskā pašapziņa. Maz ir pašcieņas – nacionālas un vispārcilvēciskas, bet tai jāiet līdzās ar nacionālu paškritiku.
Mums jāpateicas Dr. Egilam Levitam par viņa piedāvātās Latvijas Satversmes preambulas iespējamo tekstu, taču vēl vairāk par rosinājumu diskutēt Latvijas nākotnei būtiskus jautājumus. Es principā atbalstu šo ieceri, taču piedāvātais teksts ir stipri jāprecizē, jādara saprotamāks un emocionālāks, vienlaikus vairoties no strīdīgiem, aizskarošiem pagātnes traktējumiem.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.