Prezidents Imigrācijas likuma grozījumus nodod otrreizējai caurlūkošanai • IR.lv

Prezidents Imigrācijas likuma grozījumus nodod otrreizējai caurlūkošanai

36
Valsts prezidents Andris Bērziņš. Foto: Edijs Pālens, LETA

“Delna”: Imigrācijas likuma grozījumiem vajadzīgs plašāks izvērtējums

Valsts prezidents Andris Bērziņš sestdien nosūtīja vēstuli Saeimas priekšsēdētājai Solvitai Āboltiņai (Vienotība), kurā, pamatojoties uz Satversmes 71.pantu, prasa Imigrācijas likuma grozījumu otrreizēju caurlūkošanu, aģentūru LETA informēja Valsts prezidenta kancelejas Preses dienests.

Bērziņš, izklāstot argumentus par labu likuma otrreizējai caurlūkošanai, akcentē atsevišķu likumā veikto grozījumu pretrunīgumu, tādējādi pēc būtības zaudējot šādu grozījumu veikšanas jēgu.

Imigrācijas likuma grozījumiem, kurus Valsts prezidents nodevis Saeimai otrreizējai caurlūkošanai, vajadzīgs plašāks izvērtējums, un termiņuzturēšanās atļauju kvotu piešķiršanas procesam jābūt caurskatāmākam, uzskata “Sabiedrība par atklātību – Delna” direktors Gundars Jankovs.

„Delna” uzskata, ka likuma grozījumi tika pieņemti steigā, nepārdomāti, neizanalizējot ne plusus, ne mīnusus, kas padara šīs likuma normas ieviešanu dzīvē grūti izpildāmu. Termiņuzturēšanās atļauju kvotu piešķiršanai būtu jābūt profesionālai pieejai, skaidroja “Delnas” pārstāvis, būtu jāizanalizē to ietekme uz tautsaimniecību. “Pagaidām ir bijis tikai emociju spiediens,” akcentēja Jankovs.

Viens no risinājumiem, lai ārvalstnieki varētu saņemt termiņuzturēšanās atļaujas, būtu nekustamā īpašuma iegādes sliekšņa palielināšana, piebilda “Delnas” pārstāvis, jo dotajā brīdī tas cilvēku slānis, kas apmaiņā pret termiņuzturēšanās atļaujām iegādājas nekustamo īpašumu, konkurē ar vidējā Latvijas uzņēmēja turību.

Valsts prezidents uzskata, ka nav skaidrs, kādā veidā kvotu sistēma, kas attiecināta tikai uz darījumiem ar nekustamo īpašumu, nodrošinās nekustamā īpašuma cenu kāpuma samazinājumu, ja tajā pašā laikā termiņuzturēšanās atļauju varēs saņemt neierobežots skaits ārzemnieku, veicot maksājumu valsts budžetā, un šīm personām nebūs šķēršļu iegādāties nekustamo īpašumu Latvijā.

Proti, grozījumi, kas paredz termiņuzturēšanās atļaujas piešķiršanu, ja ārzemnieks veicis maksājumu valsts budžetā, ir pretrunā minētajai kvotu sistēmai, kuras viens no mērķiem esot ierobežot personu skaitu, kuras vēlas iegūt termiņuzturēšanās atļaujas.

“Šādā situācijā kvotu sistēmas ieviešana nesasniedz izvirzīto mērķi un nav uzskatāma par atbilstošu tiesisko mehānismu nekustamā īpašuma tirgus cenu regulēšanā,” atzīst Valsts prezidents, savā vēstulē arī norādot, ka likuma anotācija ir pretrunā ar vairākiem pētījumiem, kuros vērtēta Latvijas ārvalstu investoru finanšu līdzekļu piesaistes programmas ietekme uz Latvijas tautsaimniecību. Tajos norādīts, ka ekonomiskie rādītāji liecina, ka Imigrācijas likuma normas pozitīvi ietekmēja investīciju pieplūdi Latvijā un ārzemnieku ieguldījumi, kas saistīti ar termiņuzturēšanās atļauju saņemšanu laika posmā no 2010.gada līdz 2013.gadam, sasniedza vismaz 145 miljonus latus.

“Līdz ar to 2010.gadā ieviestā ārvalstu investoru finanšu līdzekļu piesaistes programma uzskatāma par vienu no veicinošiem faktoriem Latvijas konkurētspējas celšanai,” secina Valsts prezidents. Vienlaikus Bērziņš atzīst, ka esošo sistēmu nenoliedzami var pilnveidot, tomēr “gadījumā, ja ar kvotu palīdzību regulēs darījumu skaitu nozarē, zudīs ārvalstu investoru uzticība stabilai un drošai uzņēmējdarbības videi, radot nenoteiktību ilgtermiņā. Ārzemnieki, kas veikuši sākotnējas investīcijas, nebūs ieinteresēti palielināt ieguldījumus ilgtermiņā, jo kvotas ierobežos to iespējas paļauties, ka nākotnē Latvijas teritorijā plānotās investīcijas būs iespējams uzraudzīt un apsaimniekot uz vietas”.

Saskaņā ar Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes ārvalstu investoru veiktajā anketēšanā apkopotajiem datiem, vidējais ārvalstu investors Latvijā ir vidēji 40 gadus vecs un ieguvis augstāko izglītību. Minētās personas mēnesī viena ģimenes locekļa uzturēšanai tērē aptuveni no 500 līdz 1000 latiem. Līdz ar to minēto personu raksturojums būtiski atšķiras no ekonomiskajiem imigrantiem, kuri valstī ierodas ar noteiktu mērķi – gūt labumu no sociālas sistēmas un infrastruktūras.

Kā ziņots, Saeima 31.oktobrī galīgajā lasījumā pieņēma Imigrācijas likuma grozījumus, apstiprinot koalīcijas panākto kompromisu termiņuzturēšanās atļauju jautājumā. Likumā noteikts, ka ārzemniekam ir tiesības pieprasīt termiņuzturēšanās atļauju uz ne vairāk kā pieciem gadiem, ja viņš valsts budžetā ir veicis iemaksu 50 000 eiro (35 140 lati). Saeimas Juridiskais birojs iepriekš bija norādījis, ka šī norma faktiski nozīmē “ierobežotu un terminētu Latvijas valsts garantēta labuma nopirkšanu bez jebkādas saistības ar valsti un bez mērķa citādi saistīties ar valsti, kā tikai izmantot tās pakalpojumus vai ceļošanas iespējas”.

Nākamgad apmaiņā pret termiņuzturēšanās atļaujām varēs veikt ne vairāk par 700 darījumu par nekustamā īpašuma iegādi ar vērtību virs 150 000 eiro (105 000 latu) un vēl 100 darījumus gadā virs 0,5 miljoniem eiro (351 000 latu). Ja darījumu skaits virs 0,5 miljoniem eiro pārsniegs 100, tad to varēs papildināt uz tās kvotas rēķina, kas paredzēta darījumiem no 150 000 eiro.

Savukārt 2015. un 2016.gadā šādu darījumu skaits samazinātos attiecīgi līdz 525 un 350, kā arī katru gadu vēl uzturēšanās atļaujas varētu piešķirt par 100 darījumiem virs 0,5 miljoniem eiro.

 

Komentāri (36)

Kaspars Špūle 09.11.2013. 21.30

NBS ‏@Latvijas_armija 2h
VP info: Apķēpāts piemineklis Sudrabkalniņā. Tas veltīts 6.Rīgas pulka strēlniekiem, kuri aizstāvēja Rīgu Bermonta uzbrukuma laikā 1919.gadā
https://twitter.com/Latvijas_armija
http://www.delfi.lv/news/national/politics/vandali-apkepajusi-pieminas-vietu-sudrabkalnina-policija-sak-lietu.d?id=43801484

Viņi jūt, ka jau drīkst?

+12
-3
Atbildēt

4

    Andris > Kaspars Špūle 10.11.2013. 15.59

    > r_r: “visbiežāk darbojas princips “kas par daudz, tas par skādi”.”

    Bet vai nesaskatāt arī otru (daudz bīstamāku) iespēju – sabiedrība pamazām tiek pieradināta pie situācijas, ka tas – demokrātiskā valstī normāli pieļaujams process? “Viedokļu dažādība” tā teikt.

    +6
    0
    Atbildēt

    0

    Kaspars Špūle > Kaspars Špūle 09.11.2013. 21.56

    Laikam taisnība tiem, kas nenogurst atkārtot mūžīgo patiesību par mazo pirkstiņu.

    +13
    -1
    Atbildēt

    0

    Alise > Kaspars Špūle 09.11.2013. 23.01

    Viņi jūt, ka jau drīkst?
    ___________________________

    Protams, ka jūt. Un neticu, ka tā ir sakritība vai nejaušība, ka tas notiek tieši pirms valsts svētkiem.

    Bet man ir sajūta, ka šie var pāršaut pār strīpu – arī propagandā vai šādos izgājienos visbiežāk darbojas princips “kas par daudz, tas par skādi”. Kolonisti ar visādām regulārām šādām un citādām kretīniskām izdarībām, t.sk., ar visādiem SC debīlismiem Rīgas domē, var panākt efektu, ka daudz lielāka daļa latviešu sāks aizdomāties par to, kāda tad īsti ir kolonistu daba, un ka beigu beigās šo visu akciju rezultātā kolonisti panāks krasu pretreakciju, kas viņiem atspēlēsies vēlēšanās un citās dzīves jomās.

    +13
    0
    Atbildēt

    0

    Andris > Kaspars Špūle 09.11.2013. 21.50

    Nejaušības cita aiz citas – Čakstes piemineklis, Sudrabkalniņš. Pirms tam – Baltie krusti Meža kapos. Protams, tikai sakritības – pusaudži blēņojas.
    Un mūsu modrā policija atkal plātīs rokas – visur jau klāt nevaram nostāvēt?

    +17
    -1
    Atbildēt

    0

janis17 09.11.2013. 20.54

Re nu, mošķi sākuši līst no pažobelēm – šļesaks, šīns, stendzenieks, “prezidents”, “Delna”, kas vēl…?
Sanāk, sanāk, parādās tautai!

+16
-8
Atbildēt

2

    janis17 > janis17 10.11.2013. 20.43

    Esi drošs, nešaubies ne mirkli. valdiņš tagad varēs izpildīties pilnībā. polittehnoloģija.

    +4
    -1
    Atbildēt

    0

    Alise > janis17 09.11.2013. 22.49

    Vēl jau redzēsim atkārtotajā balsojumā, vai kādi personāži nebūs “čurikus” turējuši balsojot pirmo reizi.

    +17
    -3
    Atbildēt

    0

buchamona 09.11.2013. 21.05

Šinī gadījumā Bērziņam ir taisnība :

“…Proti, grozījumi, kas paredz termiņuzturēšanās atļaujas piešķiršanu, ja ārzemnieks veicis maksājumu valsts budžetā, ir pretrunā minētajai kvotu sistēmai, kuras viens no mērķiem esot ierobežot personu skaitu, kuras vēlas iegūt termiņuzturēšanās atļaujas…”

Taču šoreiz NA nav pie vainas, ka likuma projekts iznācis tik šķībs :) RP meistardarbs – apzināti, jeb neapzināti, bet ūdenis tiek duļķots :)

“…Cilinskis arī atzina, ka norma par “tiešo uzturēšanās atļauju pirkšanu” ir pretrunīga, taču tas bija Reformu partijas (RP) nosacījums šīm likuma izmaiņām…”

http://www.delfi.lv/news/national/politics/nacionali-neplano-atkapties-no-savas-nostajas-uzturesanas-atlauju-kvotesana.d?id=43801648

Uzturēšanas atļaumju tirgošanas nobremzēšana – tā ir viena no Latvijas šī brīža aktualitātēm, kuru diemžēl tagad aizēno NA muļķīgā kļūda, kuru viņi pieļāva, atsaucot Bordānu un ļaujot LV info telpā līdz ar to sacelt gaisā citu traci :)

+11
-4
Atbildēt

1

    Vineta > buchamona 09.11.2013. 21.23

    rinķī apkārt
    …Proti, grozījumi, kas paredz termiņuzturēšanās atļaujas piešķiršanu, ja ārzemnieks veicis maksājumu valsts budžetā, ir pretrunā minētajai kvotu sistēmai

    Nekādu pretrunu. Veikalā banāni izpārdoti(lasi: kvotas izsmeltas) un UA kārotājiem jagaida jauns pievedums. Pretendentu rindas garumu var samazināt, palielinot UA cenu.
    Kas attiecas uz Bordānu, būtu NA norijusi faktu, ka tas mēsls piedalās konkurējošas partijas dibināšanā, Bordāna saimnieki būtu sagatavojuši ko citu, lai viņu vienalga izmestu.
    Analoģiski Krievijas karam pret Gruziju bija jāsākās 08.08.08. pilnīgi neatkarīgi no Saakašvili rīcības.

    +8
    -10
    Atbildēt

    0

@

Komentāri nav iespējoti šim rakstam

Saņem svarīgākās ziņas katru darba dienas rītu