Tehnoloģiju laikmetā cilvēki aizvien vairāk interesējas par kaligrāfiju. Ko viņi atrod burtu veidošanas mākslā?
Vēl pirms dažiem gadiem šķita, ka kaligrāfija kļūst par ekskluzīvu mākslas veidu. Skolās no stundu plāniem pazuda glītrakstīšana, cilvēki cits citam sūtīja tikai elektroniskas vēstules un apsveikumus. Līdz apjauta, kāds silts sentiments pārņem, no drauga saņemot ar roku rakstītu apsveikumu Ziemassvētkos. Pēdējos gados māksla skaisti rakstīt kļūst aizvien populārāka, par ko liecina interesentu pieplūdums kaligrāfijas kursos, šogad izveidotā Latvijas kaligrāfijas biedrība un oktobrī LU Akadēmiskajā bibliotēkā notikusī Latvijas kaligrāfijai veltītā izstāde. Tajā bija apskatāma hercoga Jēkaba Ketlera 1586.gada līgums ar Kurzemes muižniekiem, 1821.gadā izplatīts palīglīdzeklis skolotājiem glītrakstīšanas mācīšanā un 1983.gadā izdotais J.V.Gētes Prometejs, ko no vāka līdz vākam ar roku bija rakstījis mākslinieks Andris Lamsters. Šos unikālos eksponātus papildināja rokrakstu paraugi, kuru autori sevi sauc par kaligrāfijas mākslas cienītājiem.
Datoru burti ir vecmodīgi
Klaviatūras pogu spaidīšana iziet no modes, pārliecināta datorgrafiķe Anta Ūsiņa (43). «Cilvēki sāk novērtēt lietas, kuras ir īpašas ar radītāja dvēseles un roku darba klātesamību.» Šī pārliecība datorgrafiķi aizvilināja uz kaligrāfijas kursiem. Pat labi zinot, ka datorprogrammas piedāvā arī kaligrāfijā izmantotos burtveidolus, viņa tik un tā bija pārliecināta, ka īstam māksliniekam jāspēj piedāvāt īstus, ar roku rakstītus vārdus.
Kaligrāfijā viņai jau no pirmās dienas aizraujošs ir viss – gan dažādu burtveidolu rakstības apgūšana ar specifiskiem instrumentiem, gan radošās iespējas, ko tā sniedz, gan plašais vēsturiskais fons, gan senie un mūsdienīgie darbi. Burtu rakstīšanas mākslu viņa apguva ātri. Kaligrāfija kļuvusi par ikdienas nodarbošanos – Anta raksta galda kartes, ierakstus grāmatās, apsveikumus, veido tekstus gluži kā gleznas, kuras pielikt pie sienas. «Radošus risinājumus var meklēt bezgalīgi. Robežu nav,» saka Anta. «Iedvesmas avoti ir visapkārt – sākot no interneta un beidzot ar bibliogrāfiski retām grāmatām. Pat lūkojoties uz sētas žogu, var atrast līdzību ar tekstu ritmiem.»
Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.