Rokopera Lāčplēsis bija viens no grandiozākajiem 80.gadu nogales Atmodas notikumiem, to noskatījās 88 tūkstoši skatītāju
Tādu tautas dievināšanu roks vēl nebija piedzīvojis nekad. Četri tūkstoši skatītāju, pēc izrādes asarām acīs piecēlušies kājās Sporta manēžā, kur citkārt notika treniņi vieglatlētikā, futbolā, lodes grūšanā un mākslas vingrošanā, aplaudēja pusstundu.
Bija 1988.gada vasara. Jūnija sākumā jau piedzīvots leģendārais Radošo savienību plēnums, tuvojās oktobris – Tautas frontes dibināšana. Lāčplēša pirmizrāde notika tieši pa vidu – 23.augustā. Tā nebija nejaušība, bet gan rūpīgi izplānota Centrālkomitejas funkcionāru «uzmešana» – izrādi, kas skāra Latvijas brīvības tēmu, sāka dienā, kad parakstīts Molotova-Ribentropa pakts. Atbilstoši šā 1939.gada līguma slepenajiem protokoliem Baltijas valstis okupēja PSRS.
Lāčplēsis piedzīvoja 42 izrādes. Taču viss sākās ar telefona zvanu 1986.gada nogalē, kad komponists Zigmars Liepiņš uzdeva jautājumu dzejniecei Mārai Zālītei – vai viņa gribētu sarakstīt libretu rokoperai pēc Pumpura eposa Lāčplēsis motīviem?
Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.