Augusts tirdzniecībā lokālu un globālu kataklizmu ēnā • IR.lv

Augusts tirdzniecībā lokālu un globālu kataklizmu ēnā

26
Foto: Lauris Aizupietis, F64
Pēteris Strautiņš

Par mazumtirdzniecības apgrozījumu 2013.gada augustā

Augustā mazumtirdzniecības apgrozījums pret iepriekšējo mēnesi samazinājās par 0,4%, bet pieaugums gada griezumā (2,1%) ir samazinājies līdz zemākajam līmenim kopš 2011.gada jūnija.

Uztraukšanās par viena mēneša datiem Latvijas ekonomikā būtu teju vai slikta gaume. Jau tāpat daudz enerģijas tiek tērēts, eksistenciālā garā apvārdojot statistiski nenozīmīgus notikumus, piemēram, kāda uzņēmuma lēmumu koncentrēt ražošanu vienā vai otrā Baltijas valstī, kamēr par valsts biznesa vides konkurētspēju nevienam nav aizliegts spriest kaut vai pēc tāda fundamentāla rādītāja kā investīciju īpatsvars IKP. Tas Latvijai, starp citu, ir ievērojami augstāks nekā tās dienvidu kaimiņvalstij. Taču arī pēdējos trīs mēnešos kopumā tirdzniecības apgrozījums bijis izteikti lēnīgs.

Varētu jau priecāties par to, ka augustā gada griezumā pārliecinoši straujāk kāpis pārtikas, nevis nepārtikas preču apgrozījums (+4,4% pret +0,7%), pārtikai labāks sniegums arī mēneša griezumā), kas drīzāk liecina par plašāku ekonomikas izaugsmes ietekmi sabiedrībā, kā arī to, ka vairāk tiek pirktas Latvijā ražotas preces, kādas noteikti ir pārtika salīdzinājumā ar nepārtiku.

Taču nepārtikas, tātad galvenokārt ilglietošanas preču pārdošanas vājums, ja vien tā nav kāda sakritība, varētu liecināt par nelielu noskaņojuma pasliktināšanos. Cits skaidrojums šādai pārtikas/nepārtikas tirgošanas dinamikas atšķirībai varētu būt neparasti ilgās un siltās vasaras ietekme, tātad cilvēki varbūt vairāk izbraukuši dabā un ēduši ugunskurā ceptas desiņas, nevis staigājuši pa apģērbu, elektronikas un citiem veikaliem.

Taču noskaņojuma pasliktināšanās ir visnotaļ ticams skaidrojums. Augustā noskaņojuma tonalitāte plašsaziņas līdzekļos bija visnotaļ negatīva, par Latvijas ekonomiku daudz runāts saistībā ar „Liepājas metalurgu”, bet par pasauli saistībā ar Sīrijas pilsoņu karu un citām krīzēm. Pamazām kulminācijas punktam tuvojas latviešu tautas ikgadējais svētais karš pret aritmētiku, tātad nākamā gada budžeta apspriešana. Kā jau katrs karš, arī šis prasa ļoti daudz garīgās enerģijas.

Ļoti iespējams, ka vājuma brīdis turpinājies arī septembrī, kas līdz ar gada trešo ceturksni beidzas 30.septembrī, bet par to datu, protams, vēl nav. Taču ceturtajā ceturksnī atkal, visdrīzāk, sagaidāms mazumtirdzniecības kāpuma paātrinājums.

Pie tik vāja pārdošanas kāpuma kā augustā iedzīvotāju ienākumi aug daudz straujāk nekā izdevumi. Nekas latviešu tautas vēsturē neliecina, ka tā spētu ar šādu situāciju ilgstoši samierināties. Datu par algām trešajā ceturksnī vēl nav, bet domājams, ka kopējais algu fonds atkal būs pieaudzis par apmēram 7%, no tā ap 5 procentpunkti (pp) uz algu kāpuma, bet 2 pp – uz nodarbinātības kāpuma rēķina. Pie tik neesošas inflācijas, kāda tā bija šovasar, nominālais algu kāpums ir tas pats, kas reālais kāpums.

Ziņas par valsts budžeta pieņemšanu varētu palīdzēt. Budžetā ietvertie lēmumi tā vai citādi palielinās ienākumus vairāk nekā pusei valsts iedzīvotāju. Daudziem budžeta organizācijās strādājošajiem ietekme būs dubulta – gan tiešs algu palielinājums, gan nodokļu izmaiņu labvēlīgā ietekme.

Privātajā sektorā strādājošajiem palīdzēs nodokļu izmaiņas, tāpat arī algota darba veicējiem arvien labvēlīgākā situācija darba tirgū. Budžeta pieņemšana izgaisinātu ļoti nomācošo ar to saistīto informatīvo fonu, kurā dažādu neapmierināto vajadzību advokāti sacenšas tēlainībā par to, cik šausmīgas sekas būs tad, ja netiks piepildītas tieši viņu vēlmes. Neviens šajā ziņā nespēj sacensties ar nozarēm, kurām draud netīkamas nodokļu izmaiņas.

Ja varētu nopietni uztvert visu par budžetu sarunāto, tad būtu sagaidāms, ka nākamgad mežos uz ragaviņām balos kādreizējo autogāzes lietotāju kauli, bet vispārējs izmisums, dziļš posts un totāls sabrukums gaidāms arī citās nozarēs.

Lai mazinātu kaitējumu sabiedrības informētībai, kas šādos un līdzīgos komentāros nereti tiek nodarīts, pārāk nopietni runājot par īslaicīgām statistikas fluktuācijām, norādīšu uz kādu visnotaļ interesantu nedaudz ilgāka termiņa tendenci.

Šā gada pirmajos astoņos mēnešos (salīdzinājumā ar pērnā gada attiecīgo periodu) ir ļoti izteikti krities apgrozījums nespecializētos nepārtikas veikalos (par 11,5%), kas, ja autora acis viņu neviļ, pārsvarā atrodas ļoti nelielās apdzīvotās vietās. Tāpat strauji kritusies tirgošanās stendos un tirgos.

Abi procesi varētu būt atspulgs straujam urbanizācijas procesam. Tātad valsts iedzīvotāju skaits samazinās, bet atlikušie izmanto iespēju koncentrēties pilsētās un jo īpaši lielākās pilsētās. Tā kā gan mēbeļu, gan elektropreču, gan paklāju, tapešu un tamlīdzīgu preču pārdošana šogad kāpusi par krietniem desmitiem procentu, tad acīmredzot viņi izmantojuši laiku un iespējas, lai pilnvērtīgi iejustos pilsētas dzīvē, bet uz mežiem dodas, lai baudītu dabas skaistumu.

Autors ir DNB bankas ekonomikas analītiķis

 

Komentāri (26)

aivars_silins 02.10.2013. 06.48

Būtu labi, ja visi Ķīnas gudrie, kas te sēj optimismu, izskaidrotu, kāpēc pieaug kopējais nodokļu parāds, ja jau viss iet uz augšu? Visa nācija nozvērējusies kļūt par blēžiem? Saprotams, ka politiķiem (trakajiem grāmatvežiem) uzņēmēji ir kā kaujami lopiņi, no kuriem jādabū ārā labums pat no astēm un ragiem, bet ir taču augšā arī normāli domājoši cilvēki? Vai mums visiem te jāuzkaras, lai grāmatvedis varētu Briselē lepoties ar paraugbudžetu?
Kāds var atbildēt?

+4
-1
Atbildēt

1

    Ieva Priedenfelde > aivars_silins 02.10.2013. 10.53

    Tagad vajadzētu aizņemties, jo lielvalstis emitē naudu, tātad tās vērtība kritīsies un % ir zemi, tāpēc taupības budžets ir garām. Jātaupa būs tad, kad visi sāks grābt kredītus un augs nākamais burbulis.

    +1
    0
    Atbildēt

    0

lebronj2356 01.10.2013. 10.09

Man gan ir vienkāršāki secinājumi, 2 lietas :

1) Vasaras labumi ir ienākušies cilvēku dārziņos un laukos, tirgos sezonas produkcija ir lēta – nav nepieciešams iegādāties veikalu produkciju, bez tam ir atvaļinājumu laiks, cilvēki, kas izbrauc, savu naudu iztērē ārzemēs.

2) Veiksmes stāsta uzkurināti veikali cēla cenas(ražotāji tāpat), bet tā kā apmēram 75% nekādas krasas pārmaiņas uz augšu nejūt, tad atgūšanās no krīzes laika tēriņiem nenotiek, sms kredītus ar neņem !

Visa matemātika !

+3
-1
Atbildēt

3

    ievuliitis > lebronj2356 01.10.2013. 12.33

    It sevišķi – piena produktiem.

    +1
    -2
    Atbildēt

    0

    Ieva Aile > lebronj2356 02.10.2013. 00.19

    Mana pienasieva kaimiņos nekādu cenu savas govs pienam nav cēlusi.

    +1
    -2
    Atbildēt

    0

    dro > lebronj2356 01.10.2013. 11.16

    Krix. Cenas gan ceļ tikai pārtikas tirgotāji.

    +3
    0
    Atbildēt

    0

Ieva 02.10.2013. 11.30

Karela Čapeka Šveiks teica apmēram tā – kritīs tā valdība, kas pacels alum cenas…
Veikalos alus cenas ir nokritušās- ko tas varētu nozīmēt?

+1
-1
Atbildēt

1

    efeja60 > Ieva 02.10.2013. 13.41

    TAs nozīmē globalizāciju – maxima lielos daudzumos pa zemām cenām ieved vācu, holandiešu, čehu alu. Vietējie nemāk un nespēj konkurēt, zaudē konkurences cīņā un bankrotē. Latviešu nauda aizplūst uz Vāciju, N’iderlandi, ‘Cehiju. Pēc dažiem gadiem tā būs visās nozarēs, Latvija paliks par vienas lielas ekonomikas nomali, visa nauda aizplūdīs uz lielajiem centriem vakareiropā. Ja Vācija , Beļģija, Nīderlande nedotēs un neuzturēs Latviju, būsim pilnīgā badā. Bet eiro visu paātrinās.

    +1
    0
    Atbildēt

    0

@

Komentāri nav iespējoti šim rakstam

Saņem svarīgākās ziņas katru darba dienas rītu