Pašsapīšanās • IR.lv

Pašsapīšanās

4
Pauls Raudseps

Latvija nav izrādījusi cienīgu nostāju pret kustībām, kas prasa pašnoteikšanos

Aizgājušajā nedēļā dažs labs vērotājs varētu nonākt pie visai īpatnēja secinājuma par Latvijas ārpolitikas principiem – ka mēs vairāk atbalstām Katalonijas atdalīšanos no demokrātiskās Eiropas Savienības valsts Spānijas nekā Tibetas centienus iegūt autonomiju komunistiskās Ķīnas ietvaros.

Četras dienas Latvijā viesojās dalailama. Kļuvis par pasaules līmeņa morālo autoritāti, viņš vēl aizvien ir arī trimdā padzītais Tibetas garīgais un laicīgais līderis. Jau vairāk nekā 50 gadus viņš prasa savai tautai tiesības, kuras tai tika vardarbīgi atņemtas pēc Ķīnas komunistu iebrukuma viņa valstī 1950.gadā. Kopš tā laika Tibetā turpinās pilsonisko brīvību apspiešana, vietējās kultūras marginalizācija un ķīniešu kolonistu imigrācija.

Paralēles ar mūsu pašu vēsturi ir tiešas un skaudras, tomēr pretstatā Latvijas amatpersonu rīcībai 2001.gadā šoreiz ne prezidents Andris Bērziņš, ne Ministru prezidents Valdis Dombrovskis nebija gatavi tikties ar dalailamu viņa vizītes laikā, acīmredzot bīdamies no Pekinas dusmām. 

Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:


Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.

Saņem svarīgākās ziņas katru darba dienas rītu