Tiešie maksājumi Rīgā būtu risinājums godprātīgajiem

Rīdziniekiem būtu jāorganizējas dzīvokļu īpašnieku biedrībās, lai viņu viedoklis būtu ietekmīgs

Tuvojas apkures sezona un daudzi rīdzinieki ar satraukumu gaida, vai ziema būs auksta un samaksa par siltumu astronomiska. Ne reizi vien esam dzirdējuši vai paši saskārušies ar satraucošu situāciju, kad par siltumu vai kādu citu pakalpojumu ir samaksāts, bet nauda pazudusi negodīga apsaimniekotāja kabatā. Tādēļ uzskatu, ka tiešo maksājumu ieviešana Rīgā būtu ekonomiski izdevīga.

Jau ilgāku laiku aktuāla ir diskusija par šādu kārtību galvaspilsētā, kas nozīmētu maksāt par siltumu, ūdeni, atkritumu izvešanu un citiem iespējamiem pakalpojumiem nevis mājas apsaimniekotājam, piemēram, “Rīgas namu pārvaldniekam”, bet pakalpojumu sniedzējam, kā „Rīgas siltumam”, „Rīgas ūdenim” utt.

Tādejādi katrs pakalpojuma saņēmējs būtu tieši atbildīgs par saviem maksājumiem vai parādiem, bet apsaimniekotājs nevarētu mēģināt uzlikt uz godprātīga maksātāja pleciem vēl kādu latu par parādnieku.

Šāda kārtība darbojas Jūrmalā un Daugavpilī, kur iedzīvotāji saņem rēķinus tieši no pakalpojuma sniedzēja. Tas ir apliecinājums, ka visa maksa nonāks pie konkrētā siltuma uzņēmuma, nevis caur apsaimniekotāju tiks dalīta un pārdalīta. Kā iedzīvotājs var būt pilnībā pārliecināts, ka visa tā daļa, kas kopējā rēķinā attiecas uz ūdeni vai siltumu, arī nokļūst pie adresāta?! Jelgavā, kur arī maksa par siltumu netiek pārskaitīta caur apsaimniekotāju, šai kārtībai ir savi atbalstītāji un pretinieki. Iebilst visbiežāk siltuma uzņēmumu vadība, jo, saņemot tiešos maksājumus, ir bažas, ka daļa nesamaksās. Savukārt, ja naudiņa ripo caur apsaimniekotāju, tas parasti līgumā apņemas segt visus izdevumus, pēc tam tos iekasējot no iedzīvotājiem. Tātad uzņemas starpnieka funkcijas. Ja kāds nemaksā par siltumu, tad tieši apsaimniekotājs, nevis siltuma uzņēmums sāk tiesu darbus. Turklāt šādā shēmā apsaimniekotājs paņem savu peļņas daļu par naudas iekasēšanu, kas gala rezultātā bieži gulstas tieši uz iedzīvotāju pleciem.

Diemžēl realitātē izrādās, ka apsaimniekotājs ne vienmēr savlaicīgi samaksā pakalpojuma sniedzējam, bet naudiņu iztērē citiem mērķiem. Iznāk, ka iedzīvotājs par siltumu ir samaksājis, bet siltuma uzņēmums naudu nav saņēmis. Tas pārkāpj iedzīvotāju intereses un tiesības.

Šādas nomaksas kārtības pretinieki runā par dārgo uzskaiti, ja līgums jāslēdz ar katru dzīvokli, un bažām par to, ka nemaksātāju skaits īpaši nesamazināsies, jo tiem, kas nemaksā, bieži ir vienalga, kam viņi nemaksā. Tik tiešām, iespējams, ka tiešo maksājumu kārtība vairāk interesētu godprātīgos maksātājus, jo viņi varētu būt pārliecināti, ka nauda sasniedz „galapunktu” un mazinātos bažas, ka maksātājiem vēl pierēķina parādnieku daļu, par kuru viņi nav atbildīgi.

Tādēļ uzskatu, ka arī Rīgā būtu jāievieš tiešie maksājumi. Savukārt nemaksātāju problēma būtu jārisina individuāli.

Ja rīdzinieks tik tiešām nevar samaksāt un to var pierādīt, tad ir iespēja vērsties pēc palīdzības pilsētas sociālajos dienestos un saņemt pabalstu, savukārt, ja nemaksātājs ir ļaunprātīgs, tad jautājums jārisina atbilstoši likumdošanai.

Saeimā otrajā lasījumā ir izskatīti labojumi Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likumā, kas paredzētu ieviest tiešos maksājumus, un turpinās diskusija starp izmaiņu atbalstītājiem un pretiniekiem.

Lai arī kādi būtu argumenti, viens no iemesliem, kādēļ iedzīvotāju balsis ne vienmēr tiek pietiekami uzklausītas, ir kūtrā organizēšanās dzīvokļu īpašnieku biedrībās, kuru viedoklis noteiktu būtu ietekmīgāks. Tādēļ kopēja organizēšanās ir svarīgs priekšnoteikums, lai atsevišķa rīdzinieka balsi pienācīgi uzklausītu.

Autors ir Rīgas domes deputāts, Vienotība