Latvkomnadzor?

Iecerētā mediju politikas struktūrvienība nedrīkst atkārtot slikto praksi

Latvijā nav struktūrvienības, kas atbild par mediju politikas plānošanu un mediju regulējuma iniciatīvām. To pamanījusi, Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija pilnīgā vienprātībā deva uzdevumu Kultūras ministrijai «izvērtēt iespēju» tādu izveidot ministrijas paspārnē. Šonedēļ ministrija ideju attīsta tālāk, rīkojot diskusiju par struktūrvienības nepieciešamību, funkcijām un darbības principiem. Tātad laika posmā no aprīļa, kad notika komisijas sēde, līdz septembrim, kad notiek diskusija, «iespēja» ir pārtapusi par «nepieciešamību», un dienas kārtībā jau ierakstītas neesošās struktūrvienības funkcijas, uzdevumi un principi. Rodas iespaids, ka izpētes un argumentācijas fāze beigsies tā arī pa īstam nesākusies un mediju politikas institūcijas izveide ir tikai laika jautājums. Taču, ja strēbsim karstu, riskējam replicēt vismaz Ungārijas, ja ne Krievijas mediju politikas modeli.

Velns slēpjas detaļās – pamats bažām meklējams formulējumos. Apaļā galda diskusijas darba kārtībā ir punkts «ārvalstu pieredze». Vai nieka četru mēnešu laikā ir iespējams īstenot pamatīgu pētījumu un nonākt pie secinājumiem par pārņemamu labo praksi? Nē. Tomēr tā ierakstīta darba kārtībā. Vai iespējams formulēt informētu viedokli un noturēt jēgpilnu diskusiju, ja izpēte nav notikusi? Nē. Tomēr tā notiek. Mazi velniņi ir atrodami arī ministrijas agrākajos tekstos – jūnijā rakstītā vēstulē ministrija norāda, ka ar mediju politiku saistītos likumprojektus virza jau tagad, «kaut arī tas nav paredzēts ministrijas uzdevumos un funkcijās». Vai tas automātiski nozīmē, ka ministrijā šādai struktūrvienībai būtu labākā vieta? Nē. Tomēr runa ir par mediju nodaļas izveidi tieši tur.

Eiropas Savienības pamattiesību hartas 11.2.pants lakoniski postulē: «Tiek ievērota plašsaziņas līdzekļu brīvība un plurālisms.» Un jebkurām izmaiņām mediju politikā šī brīvība būtu jāievēro un jāvairo. Nevis otrādi, kā tas bija, piemēram, Ungārijas gadījumā. 2010.gadā Ungārijas valdība ātri un necaurskatāmi veica vērienīgas pārmaiņas mediju regulējumā – izveidoja ar plašām pilnvarām apveltītu un politiski ietekmējamu Mediju padomi, kā arī ieviesa visu mediju reģistrāciju, ieskaitot blogus. Jauno regulējumu asi kritizēja starptautiskās preses brīvības organizācijas, Eiropas Komisija un EDSO pārstāve mediju brīvības jomā, uzsverot, ka regulējums ļauj apklusināt kritiskus medijus. Ungārijas gadījums pamudināja Eiropas Komisijas viceprezidenti Nēli Krusu izveidot augsta līmeņa grupu par mediju brīvību un plurālismu, kurā darbojas arī Latvijas eksprezidente Vaira Vīķe-Freiberga. Grupas ziņojums par mediju plurālismu, kas nāca klajā šāgada janvārī, iezīmēja pavērsienu ES līdz šim piesardzīgajā nostājā – tas iesaka Briselei būt aktīvākai mediju brīvības monitoringā nacionālajā līmenī.