Sadarbība un vienotība • IR.lv

Sadarbība un vienotība

34
Igaunijas, Lietuvas un Latvijas premjerministri Andruss Ansips (no kreisās), Andrjus Kubiļus un Valdis Dombrovskis 2009.gada 23.augustā, parakstot Baltijas Ministru padomes kopīgo deklarāciju par godu Baltijas ceļa 20.gadskārtai. Foto: Andrius Ufartas, F64
Gunārs Nāgels

Baltijas ceļa gadadiena atgādina, kur ir mūsu spēks

Sadarbība ir dažreiz viegla lieta un citreiz grūta lieta. Abas savā laikā lielās sociālistiskās valstis – Staļina Padomju sociālistisko republiku savienība un Hitlera Nacionālsociālistiskā Vācija – spēja 1939.gada 23.augustā vienoties par Eiropas sadalīšanu savā starpā.

Hitlera un Staļina vienošanās slepenā protokolā bija paredzēts, starp citu, ka Latvija tiek nodota Padomju savienībai. Ja agrākā vienošanās starp Vāciju un Padomju Krieviju – 1918.gada 3.marta Brestļitovskas miera līgumā – Krievija bija atteikusies no visām tiesībām uz Latvijas teritoriju, tad bija tikai jāpaiet 21 gadam, līdz kamēr abas lielvalstis varēja draudzībā vienoties par pazaudētās teritorijas atgūšanu.

Protams, tas, ko vēlējās Latvijas valsts vai Latvijas teritorijas iedzīvotāji, neinteresēja ne vienai, ne otrai pusei. Latvija bija Pirmā pasaules kara un brīvības cīņu rezultātā atguvusi neatkarību no abām lielvalstīm, bet tagad tās abas ”cīnās par pēc kara izveidoto un likumīgi atzīto robežu pārskatīšanu, atbalsta starpt. saspīlējuma saglabāšanu, vēršas pret valstu mierīgu līdzāspastāvēšanu”. Hitlera – Staļina vienošanās sekas bija iebrukums Polijā no abām pusēm, uzbrukums Somijai, iebrukums Latvijā Masļenkos. (Citējums pēdiņās ir no 1987.gadā Latvijā iznākušās Politiskās enciklopēdijas šķirkļa ”revanšisms”).

Hitlers bija licis vācu tautai piederīgajiem atstāt Baltijas valstis un atgriezties Lielvācijā, kaut arī liela daļa to nelabprāt darīja, jo viņu saknes paaudžu paaudzēs bija Baltijā. Nacionālsociālistiskās Vācijas un Padomju savienības sadarbība turpinājās pēc Latvijas okupācijas, un vācieši vēl 1940. un 1941.gadā repatriējās uz Vāciju.

Ja arī gadījās starp draugiem domstarpības, ko sauc par Otro pasaules karu, tad tomēr Hitlera – Staļina vienošanās bija zināmā veidā svēta, un, kad Baltijas valstīs gatavojās Baltijas ceļam 1989.gadā, tad Vācijas Sociālistiskās vienotības partijas vadītājs Ēriks Honekers piedāvāja militāro palīdzību Padomju savienībai, ja gadījumā tā būtu vajadzīga, lai apspiestu demonstrācijas Baltijā.

Ap divi miljoni igauņu, latviešu un lietuviešu (ceturtā daļa no Baltijas valstu iedzīvotājiem) 1989.gada 23.augustā piedalījās Baltijas ceļā – nepārtrauktā cilvēku ķēdē no Tallinas caur Rīgai līdz Viļņai. Šī vienotība bija vajadzīga, lai nepilnus divus gadus vēlāk, 1991.gada 21.augustā varētu izsludināt neatkarības ”de facto” atgūšanu.

Revanšisti vēl nav samierinājušies ar Latvijas atgūto neatkarību, tāpēc atcerēsimies – kaut arī esam daudzi un dažādi, tomēr spēks ir vienotībā.

Gunārs Nāgels ir Austrālijas laikraksta ”Latvietis” redaktors.

Komentāri (34)

buchamona 22.08.2013. 12.36

Molotova – Ribentropa pakts ir reizē atbilde un reizē arguments jebkuram, kurš latvietim Latvijā uzdrošinās pārmest nacionālismu, “vēstures pārrakstīšanu utt.

Tikai slikti ir tas, ka reizēm mēs paši neizprotam šī dokumenta nozīmi un spēku brīžos, kad mums – latviešiem šajā pasaulē ir jāaizstāv savas tiesības dzīvot savā valstī un valdīt pār to.

+11
-1
Atbildēt

2

    dace_roze_lmt_lv > buchamona 22.08.2013. 12.42

    Пакт Молотова-Риббентропа надо смотреть в широком контексте передела сфер влияния между Германией и СССР,
    другим аспектом которого было выселение немцев из Латвии в 1939-1940 г.г. в рамках соглашения между Германией и Латвией.

    То есть обе великих страны, Германия и СССР, готовили поле боя: Германия вывела с него своих граждан, а СССР ввел свои войска, причем, в рамках соглашения с Латвией.

    Если вы осуждаете пакт Молотова-Риббентропа, то вам надо и осуждать выселение немцев из Латвии.

    А, если вы одобряете выселение немцев из Латвии, то вам надо одобрять и пакт Молотова-Риббентропа.

    0
    -2
    Atbildēt

    0

    buchamona > buchamona 22.08.2013. 12.54

    super_e-y-e Vāciešus no Latvijas neviens neizsūtija :) Gluži otrādi – “…Par Latvijā atstāto nekustamo īpašumu 1939.g. izbraukušajiem vāciešiem kompensāciju izmaksāja Latvijas valdība…” http://www.letonika.lv/groups/?title=V%C4%81cie%C5%A1u%20repatri%C4%81cija/32473

    Bet uz Molotova – Ribentropa paktu es, kā LR pilsonis, skatos tikai un vienīgi no LR pilsoņa skata punkta. Tā ir mana patiesība un tiesības, bet pārējais mani neinteresē

    +10
    0
    Atbildēt

    0

ilmisimo 22.08.2013. 15.17

Troļļi trako.

Tātad- autoram pareizs virziens.

+8
-2
Atbildēt

0

Juris Dzelme 22.08.2013. 12.13

vislabākais būtu , ja mēs- pirmkārt jau politiķi, un visi kopā, domātu par SAVAS tautas un valsts interesēm , tad pēčāk par visu pārējo !!!!!!!!

+6
-1
Atbildēt

0

@

Komentāri nav iespējoti šim rakstam

Saņem svarīgākās ziņas katru darba dienas rītu