Klusuma ritmā • IR.lv

Klusuma ritmā

5
Mārtiņš Klišāns ar sievu Lieni, četrus gadus veco meitu Elzu un jūnijā dzimušo Miķelīti.
Anda Burve-Rozīte

Šovasar ik žurnāla numurā rakstīsim par pilsētniekiem, kas dažādās Latvijas vietās iekopuši savas vasaras mājas. Ko rīdzinieki meklē un atrod lauku dzīvē, ko tā viņiem dod? Diriģents Mārtiņš Klišāns ir pārliecināts, ka katram latvietim ir vēlme pēc lauku mājas, un pirms pieciem gadiem sāka būvēt māju paugurainā vietā Spāres ciemā Kurzemē

Kandavas Statoil kafijas turza tonusam, un pēc piecpadsmit minūtēm mašīnas purngals jau atduras Spāres ciemā netālu aiz Talsiem. No tāluma tuvojamies dzirdams vilciena žēlīgais, elsojošais troksnis. Mārtiņa Klišāna sētā arī. Kā Džona Keidža «vilcienā». Mājās Kurzemes pusē diriģents gan nenodarbojas ar mūzikas pētniecību un mēģinājumiem. Vienkārši atpūšas idilliskā ainavā. 

Klišānu ģimenes māja atgādina vienu no tām gaumīgajām koka būvēm, ko lielā skaitā (katru ar savu individuālu vaibstu!) gadījies redzēt Islandē. Tumšpelēks koks ar spilgti sarkaniem koka logu rāmjiem un durvīm – priežu mežiņam, kur uzbūvēta, māja piestāv lieliski! «Kad gāž lietus, priežu stumbri ir tādā pašā tumšpelēkā krāsā,» Dziesmusvētku virsdiriģents aizrautīgi stāsta. Ikdienā Klišāns ar ģimeni – sievu Lieni, četrus gadus veco meitu Elzu un jūnijā dzimušo Miķelīti – mīt savrupmājā Siguldā. Viegli izskriet darbus Rīgā, un vienlaikus – ir miers, klusums. Savs pleķītis zemes ar siltumnīcas tomātiņiem un zālienu, kur bērniem spēlēties. Tomēr Sigulda, lai arī neliela, ir pilsēta! Tādēļ Spāres ciema Stariņi Kurzemē Klišāniem ir kā elpas atvilkšana, no spraigā pilsētas ritma pārslēdzoties uz mierīgo lauku. Viņu gadījumā sacīt «lauku» ir mazliet pārspīlēti, jo māju Klišāni uztver drīzāk kā atpūtas namiņu, kur svinēt Ziemassvētkus, Jauno gadu un pavadīt vasaras atvaļinājumu.

Skan mežu gali

Ģitāru rokā, un ziņģes skan cita pēc citas! Tāda ir jauktā kora Valmiera tradīcija, kad skaitā ap trīsdesmit viņi katru gadu pirms rudens sākšanās sabrauc diriģenta Klišāna mājās nosvinēt sezonas sākumu. «Pie Dzintara jūras, Imanta Kalniņa dziesmas – skan viss, kas ienāk prātā,» Mārtiņš smejas. «Kāds uzceļ sev telti zālienā, cits uzlien mājas bēniņos un iekārtojas.» 

Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:


Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.

Saņem svarīgākās ziņas katru darba dienas rītu